Grib bargāk sodīt okupācijas noliedzējus (87)

Mērķis ir sodīt tos, kuri noliedz Latvijas okupācijas faktu

Naudas sods, piespiedu darbs un pat brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem – šādu sodu plejāde, ļoti iespējams, turpmāk draudēs tiem, kuri publiski noliegs vai slavinās PSRS un nacistiskās Vācijas īstenoto agresiju pret mūsu valsti. Vairāki šo Krimināllikuma grozījumu aizstāvji atzīst –

galvenais mērķis ir sodīt tos, kuri noliedz Latvijas okupācijas faktu vai arī publiski apgalvo, ka tas noticis Latvijas interesēs.

«Mēs negribam sodīt cilvēkus, ja viņiem ir tādas domas. Te nav mērķis ierobežot cilvēka vārda brīvību. Bet, ja publiskos pasākumos cilvēki viennozīmīgi apgalvos, ka Latvija netika okupēta, ka iestājās PSRS tāpēc, ka latviešu tauta to gribēja, par to būs paredzēta atbildība,» skaidro Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Jautājums – kā noteikt, kuros brīžos okupācijas vai citas iebrucēju agresijas formas noliegums būs sodāms un kuros ne? Tieslietu ministre Baiba Broka pārliecināta, ka atbildīgās iestādes spēs tikt galā ar katras konkrētās situācijas izvērtējumu.

Vajadzēs vērtēt konkrēto faktu

«Protams, dzīvē un praksē – tad, kad radīsies pirmais precedents, kad tiesai un tiesībsargājošajām iestādēm vajadzēs vērtēt konkrēto faktu un piemērot, un skatīties, vai ir noziedzīga nodarījuma sastāvs, protams, būs dažādas diskusijas, bet pilnībā paļaujos uz mūsu tiesībsargājošo institūciju profesionalitāti un arī uz tiesu, lai mēs atbilstoši vērtētu un lai nebūtu pamata bažām, ka par katru viedokļa paušanu personai tiks piemērota šī valsts represīvā metode,» norāda Broka.

Pretējās domās ir Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Valērijs Agešins (SC): «Man šķiet, ka šis piedāvājums ir tik plaši interpretējams, ka paver plašas iespējas saukt pie atbildības praktiski jebkuru citādi domājošu cilvēku. Es domāju, ka šie priekšlikumi neveicinās kritisku domāšanu, būtiski ierobežos zinātniekus, kuri varbūt vēlēsies izpausties, un svarīgākais – nav skaidrības, kā tiesībsargājošās iestādes varēs piemērot šo normu.»

Drošības policija (DP) atzīst, ka atbalsta kriminālatbildību par abu lielvaru vēsturiskās agresijas noliegšanu vai attaisnošanu,

taču – konkrētais likumprojekts var radīt problēmas: «Piedāvātā redakcija satur vairākus vērtējuma jēdzienus (piemēram, «aizvainojoša apšaubīšana»). Turklāt tāds jēdziens kā «aizvainojoša apšaubīšana» ir ļoti plaši interpretējams. [..] Turklāt kriminālatbildības paredzēšana par atsevišķu vēsturisku faktu «apšaubīšanu» no starptautiskā viedokļa varētu būt vērtējama kā nesamērīgs vārda brīvības ierobežojums.»

Likumprojektam jāvārdu teikusi Saeimas Juridiskā komisija, un Saeimas galīgais balsojums notiks jau nākamnedēļ.