/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9670788t1h426d.jpg)
Lai iedzīvotājus ieinteresētu piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, nepieciešams aktīvāk informēt cilvēkus par EP darbu, uzskata Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) un ekspremjers, «Vienotības» EP saraksta līderis Valdis Dombrovskis.
«Vienotības» politiķi uzskata, ka cilvēkus vairāk jāinformē par EP darbu (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Straujuma pauda viedokli, ka zema vēlētāju aktivitāte nozīmē, ka cilvēki vairāk rūpējas par «tuvāko varu», proti, pašvaldību vadību un parlamentu. Tas ir politiķu uzdevums - skaidrot, kādus lēmumu pieņem EP, kāpēc svarīgi, ka mēs tur esam, uzvēra Straujuma.
Dombrovskis uzskata, ka zemu aktivitāte ietekmēja vairāki faktori. Politiķis uzskata, ka nepieciešams aktīvāk informēt sabiedrību par EP darbu. Citādi iedzīvotāji uzskata, ka EP ir tālu un neredz ciešo saikni starp to, kā Eiropas institūcijās pieņemtie lēmumi ietekmē ikdienas dzīvi, uzskata ekspremjers. Viņš gan atzīst, ka šī tendence ir līdzīgā visā Eiropas Savienībā.
Pēc Dombrovska domām, aktivitāti ietekmē arī «samērā neelastīga vēlēšanu sistēma», proti, tas, ka vēlētājs piesaistīts konkrētam iecirknim. Tāpēc ir jāvērtē, vai nevar atgriezties pie sistēmas, kas paredz iespēju balsot visos iecirkņos vai vismaz elastīgākas iespējas mainīt iecirkņus, uzskata politiķis. Vienlaikus viņš piebilda, ka arī labi laika apstākļi nospēlēja savu lomu.
Komentējot vēlētāju aptaujas datus, Straujuma pauda prieku, ka Dombrovska un «Vienotības» eiroparlamentāriešu darbs tika novērtēts, tāpat kā «Vienotības» pragmatiskā politika. Savukārt Dombrovskis pauda viedokli, ka vēlētāji nobalsoja par «stabilu attīstību un prognozējamo politiku».
Kā ziņots, EP vēlēšanās Latvijā ir piedalījušies tikai ap 30,1% balsstiesīgo vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā informācija.
Atbilstoši «Latvijas faktu» sadarbībā ar Latvijas Televīziju veiktās vēlētāju aptaujas datiem par «Vienotību» nobalsojuši 31,2% aptaujāto vēlētāju, par «Saskaņu» - 13,1%, par «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - 11,7%, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 6,2%, par Latvijas Krievu savienību (LKS) - 5,5%, par «Alternative» - 3%, par «Latvijas attīstībai» - 2,4%, par Latvijas Reģionu apvienību - 1,8%, par Latvijas sociālistisko partiju - 1,4%, bet par pārējām partijām - mazāk nekā 1% aptaujāto balsotāju.