Biedrība: Apdraudētas astmas slimnieku iespējas saņemt kvalitatīvu ārstēšanu

Latvijā patlaban valsts kompensējamo medikamentu sarakstā ir iekļauti tikai oriģinālie inhalācijas preparāti fiksētajās kombinācijās bronhiālās astmas ārstēšanai. Šīs zāles, kas elpceļos tiek ievadītas ar inhalatoriem, nodrošina slimības kontroli un palīdz atbrīvoties no astmas simptomiem – smacējoša un karinoša klepus, elpas trūkuma u.c. No 2015.gada kompensējamo zāļu sarakstā plānots iekļaut arī patentbrīvos medikamentus jeb analogos inhalācijas preparātus. Līdz ar to tirgū ienāks dažāda veida jaunas inhalējamās ierīces, taču to lietošanai slimnieki nav sagatavoti.

«Cilvēkam, kurš nav saskāries ar astmu, visi inhalatori šķiet vienādi, taču tas ir maldīgs priekšstats. Lai apgūtu jauna inhalatora lietošanu un zāles nonāktu tieši elpceļos, paiet ilgāks laiks, vajadzīgas vairākas vizītes pie ģimenes ārsta vai pulmonologa. Taču patlaban to, kādi valsts kompensējamie inhalatori no 1.janvāra būs pieejami aptiekā un kā tos lietot, nezina pat ārsti,» skaidro Paeglīte.

«Mani visvairāk uztrauc bezatbildība un valsts institūciju vilcināšanās pēc būtības risināt acīmredzamu problēmu. Ja pat ārsti ir neizpratnē,

ko tad no 1.janvāra lai dara slimnieks, kurš varbūt aptiekā saņems tādu inhalatoru, ko nemācēs pat atvērt?»

viņa jautā.

Kaut gan Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta (NVD) mērķis, ieviešot izmaiņas sistēmā, ir ietaupīt veselības budžeta līdzekļus, kompensējot lētākās zāles, valsts izdevumi tikai pieaugs, jo slimniekiem jaunu inhalatoru apgūšanai vairākkārt būs jādodas pie speciālistiem, uzskata biedrības vadītāja. Izmaiņu rezultātā pieaugs ne tikai ārstu slodze, bet arī ar astmu sirgstošo izdevumi par ārstu apmeklējumu, kas Latvijā jau patlaban ir vieni no lielākajiem Eiropas Savienībā. Bet pa šo laiku astmas/HOPS pacientu veselības stāvoklis pasliktināsies, jo, kamēr pacients nav apmācīts lietot jaunu inhalācijas ierīci, zāles vienkārši netiek lietotas, līdz ar to terapija netiek saņemta.

Atšķirībā no attīstītajām valstīm

Latvijā nav izveidota astmas pacientu apmācības sistēma,

lai cilvēks ātri un vienkārši varētu saņemt speciālista konsultācijas par pareizu inhalatoru lietošanu. Šādas apmācības neveic arī farmaceiti, jo viņi nav attiecīgi izglītoti. Ārī ģimenes ārsti nelabprāt iesaistās apmācībā un nereti sūta pacientus šīs prasmes apgūt pie pulmonologiem, taču uz valsts apmaksātu šā speciālista konsultāciju var nākties gaidīt rindā pat divus mēnešus. Arī astmas kabinetu skaits, kur pieejama apmācība, Latvijā ir ļoti neliels un neaptver visus pacientus.

Teorētiski pastāv iespēja, ka astmas slimnieki arī pēc 1.janvāra varēs lūgt ģimenes ārstam izrakstīt iepriekš lietoto medikamentu, taču Ministru kabineta noteikumi paredz, ka ārsts no valsts kompensējamo zāļu saraksta drīkst izrakstīt tikai lētākās attiecīgās grupas zāles.

Turpinot lietot līdzšinējo medikamentu, cenas starpība būs jāsedz slimajam cilvēkam pašam.

Tas nozīmē, ka, lietojot iepriekšējos inhalācijas preparātus, būtiski pieaugs līdzmaksājums par zālēm, ko daudzi slimie cilvēki jau tagad nevar atļauties. «Daudzi izvēlēsies zāles vienkārši nelietot vai lietos mazāk, neregulāri, tās taupot. Biežāk būs saasinājumi, cilvēki biežāk nonāks slimnīcā,» prognozē Paeglīte.

Lai meklētu risinājumus tam, kā uzlabot zāļu pieejamību pacientiem ar HOPS un astmu, kā arī apzinātu potenciālās problēmas ar paredzamo inhalatoru maiņu, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ceturtdien, 27.novembrī rīkoja nozares ekspertu diskusiju. Tajā piedalījās plaušu slimību speciālisti, Veselības ministrijas, NVD, pacientu organizācijas, farmācijas industrijas pārstāvji u.c.

«Diemžēl uz jautājumu, ko darīt, lai 1.janvārī astmas un HOPS slimnieku nodrošinājumā ar zālēm nesāktos haoss, diskusijā īsti atbildi rast neizdevās. Ja reiz NVD tagad uzsver zāļu analoga ražotāja atbildību par ārstu un farmaceitu izglītošanu jauno inhalatoru lietošanā, kāpēc kopš vasaras,kad bija skaidrs, ka sistēmā ienāks analogie inhalatori, nekas netika darīts, lai pacientus informētu un laikus sagatavotos pārmaiņām? Jau tad bija jāveido apmācību centri, jāizglīto ārsti un farmaceiti, kas prot konsultēt un ieteikt piemērotāko inhalatoru.

Ja šādi priekšdarbi netiek veikti, ir apdraudētas vairāku tūkstošu astmas slimnieku tiesības uz kvalitatīvu veselības aprūpi,»

secina Paeglīte.