Kavējas Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izbūve

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Pat optimistiskākajā scenārijā šobrīd prognozējamais laiks, kas nepieciešams, līdz beidzot varēs izveidot Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietu, ir aptuveni trīs gadi, šovakar vēstīja LTV «Panorāma». Kamēr Rīgas dome, uzņēmums «Homburg Zolitūde», bankas un apdrošinātāji nespēj vienoties par visiem pieņemamu situācijas risinājumu, traģēdijā cietušajiem atliek vien pacietīgi gaidīt.

Ziedi, sveces, mīļo attēli un sēru lentes, kas uzreiz pēc traģēdijas no visām pusēm ieskāva notikuma vietu, tagad klāj vienu sētas posmu. Gandrīz pusotru gadu pēc traģēdijas šī vēl joprojām ir vienīgā piemiņas vieta, kur tiem, kas cietuši vissmagāk, atnākt un atcerēties. Aiz sētas – privātīpašums.

Kādai tieši vajadzētu būt piemiņas vietai, cietušo domas ir ļoti dažādas, bet pilnīgi visi ir vienisprātis – šeit nekad neko vairs nedrīkst celt un palikušo daudzdzīvokļu māju jeb, kā daudzi to sauc, spoku namu, ir jānojauc.

«Ļoti sāp. Pagājis laiks, bet vienalga dvēselē ļoti sāp,» saka Valērijs, kurš, iesprostots zem veikala drupām, pavadīja daudzas stundas. Dzirdējis, kā apkārt pamazām apklust citu cietušo vaidi. Ejot garām, reizi par reizei apstājas pie sētas, kas apjož traģēdijas vietu, redzējis, ka citi cietušie dara tāpat.

«Ja visas ieinteresētās puses gribētu, lai šeit ir piemiņas vieta, nebūtu nekādu problēmu vienoties. Visu taču var atrisināt cilvēcīgi. Lai būtu piemiņas vieta. (..) Lai nav norobežots, bet lai tāda vieta būtu. Kur varētu atnākt, pastāvēt, atcerēties. Būtu labi,» saka Valērijs.

Jau dažas dienas pēc traģēdijas piemiņas vietu solīja Rīgas mērs Nils Ušakovs. Tagad par šo tematu nevēlas runāt, bet, sastapts lielajā talkā, skaidro – Rīgas dome varētu mainīt teritoriālo plānojumu, lai neļautu zemes un ēkas īpašniekiem tur attīstīt savas ieceres, bet tas, visticamāk, veicinātu tiesāšanos.

«Cenšamies atrast kopsaucēju, lai ārvalstu investori nebūtu ieinteresēti tiesāties ar Rīgas pašvaldību, lai atrastu risinājumu, pie kura viņi nojauks paši, lai tā nebūtu piespiedu nojaukšana, lai viņi paši to izdarītu, mēs dosim viņiem pretī zemesgabalu. Jautājums, protams, atkal par vērtību, jo mēs esam ieinteresēti dot pēc iespējas zemākas vērtības, viņiem ir citas prioritātes, kas arī ir loģiski,» skaidro Ušakovs.

Pašvaldība gan risina sarunas tikai ar privātīpašnieku «Homburg Zolitūde». Panākt pieņemamu vienošanos ar banku un apdrošinātājiem ir uzņēmuma uzdevums. Pēc Zolitūdes biedrības vadītājas teiktā, īpašums ir ieķīlāts bankā par aptuveni 7 miljoniem eiro.

Pēc domes teiktā, kad vienošanos beidzot izdosies panākt, vēl būs nepieciešams aptuveni gads, lai nokārtotu juridiskās saistības, un vēl gads – lai izveidotu projektu ēkas nojaukšanai un to īstenotu. Tātad uz piemiņas vietu cietušie var cerēt ne ātrāk kā pēc trīs gadiem.

«Cilvēki pārdzīvo, ka nekas nav izdarīts. Protams, pārdzīvo. Pat ja šī nav piemiņas vieta, bet vienkārši traģēdijas vieta, tā ir mirusi. Mirusi vieta, kur runā mirušie,» norāda Valērijs. Tāpēc viņš negribētu, lai kā piemiņas vietu ierīko parku. Viņaprāt, tāpat neviens pa to nestaigātu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu