TM: nekas neliedz latgaliskos tekstos vietvārdos lietot burtus y un ō

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Mūsdienu latviešu valodas normas ietver gan latviešu literārās valodas normas, gan latgaliešu rakstu valodas normas, tādēļ nekas neliedz latgaliskos tekstos Latgales vietvārdu rakstībā lietot patskani y un divskani ō, teikts Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā atbildes vēstulē Saeimas deputātiem.

Vairāki Latgali pārstāvoši 12.Saeimas deputāti 6.augustā nosūtījuši Ministru kabinetam vēstuli par valsts pienākumu nodrošināt latgaliešu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

TM sagatavotajā vēstulē, ar kuru valdība plāno iepazīties otrdien, teikts, ka personvārdu un citu īpašvārdu rakstību vienā no latviešu valodas vēsturiskajiem reģionālajiem paveidiem – latgaliešu rakstu valodā – reglamentē «Latgaliešu rakstības noteikumi / Latgalīšu raksteibys nūsacejumi», kas izdoti, lai nodrošinātu latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Savukārt noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā reglamentē personvārdu rakstību latviešu literārajā valodā, kas Latvijā noteikta par valsts valodu un oficiālās saziņas līdzekli.

TM uzsver, ka tie ir divi dažādi vienas valodas paveidi jeb varianti, tāpēc to alfabētos ir nelielas atšķirības. Latgaliešu personvārdi un Latgales vietvārdi latgaliskajos tekstos rakstāmi, izmantojot latgaliešu rakstu valodas alfabētā esošo patskani y un pieļaujot divskaņa uo apzīmēšanu arī ar ō, taču dokumentos, kas noformēti latviešu literārajā valodā, latgaliešu personvārdu rakstībā izmanto oficiālo latviešu valodas alfabētu, kurā nav burtu y un ō.

Tā kā vietvārdu informācijas noteikumi paredz gan latgalisko, gan lībisko vietvārdu paralēlformu lietošanu, «deputātu prasība nekavējoties veikt grozījumus MK noteikumos un citos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu to atbilstību Valsts valodas likumam, nav pamatota, jo visas šķietamās vai esošās tiesiskā regulējuma neskaidrības novēršamas tiesību normu interpretācijas ceļā», teikts TM sagatavotajā atbildes vēstulē.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu