Izskanējuši VID priekšlikumi vairāk uzmanības pievērst mantojumu saņemšanas kārtībai un ierobežot skaidrās naudas turēšanu valsts amatpersonām. Lai šīs pārmaiņas paveiktu, būs nepieciešams politiķu atbalsts. Tiesa, arī Saeimas deputāti, kuri algu saņem bankas kontā, tomēr mīl banknotes.
Latvijas Televīzijas raidījums «De Facto» ziņo, ka piektā daļa deputātu deklarācijās par 2014.gadu uzrādījuši skaidrās naudas uzkrājumus, kas ir lielāki nekā tūkstoš eiro. Iespējams, ka arī šis apstāklis var nospēlēt zināmu lomu, ja nākotnē deputātiem būs jādiskutē – vai ierobežot skaidrās naudas glabāšanu un kādam būt slieksnim.
Uz sākumdeklarēšanas brīdi veiktie aprēķini liecināja, ka tobrīd no aptuveni piecdesmit tūkstošiem visu amatpersonu uzkrājumi skaidrā naudā bija pieciem līdz septiņiem procentiem (avots - http://www.lvportals.lv/print.php?id=243565). Starp Saeimas deputātiem šī proporcija ir aptuveni trīsreiz lielāka.
Šobrīd gandrīz visu partiju pārstāvji pieļauj, ka
vajadzētu samazināt skaidrās naudas uzkrāšanas iespējas valsts amatpersonām, taču atšķiras viedoklis, cik lielam jābūt šo ierobežojumu slieksnim.
Vadoties pēc 2014.gada amatpersonu deklarācijām, lielāko skaidrās naudas summu no deputātiem glabā Jānis Klaužs (ZZS) – 60 649 eiro, kā arī divi «Saskaņas» deputāti Andrejs Elksniņš – 45 000 eiro un Ivars Zariņš – 40 000 eiro. Zariņš ir arī viens no tiem deputātiem, kas strikti iebilst pret ierobežojumiem krāt skaidru naudu: «Tā ir ļoti muļķīga ideja, kas nekur nevedīs. Daudz svarīgāk ir kontrolēt, kā šie ienākumi rodas. Savukārt pēc tam lai dara, ko paši grib.»
30 550 eiro banknošu uzkrājumus uzrādījis arī frakcijas «No sirds Latvijai» deputāts Aivars Meija, kurš skaidro, ka viņam savus uzkrājumus savulaik bijis sarežģīti izņemt no «Parex bankas», un tagad viņš bankā naudu netur. Viņaprāt, ierobežojumi uzliekami summai, kas lielāka par 50 tūkstošiem eiro, ja cilvēks var pierādīt to izcelsmi.
Savukārt «Vienotības» Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa glabā 5700 eiro (līdz šādai summai skaidras naudas uzkrājumi viņai samazinājušies pēc sākumdeklarēšanas, kad lielākas summas bija jāieskaita banku kontos, lai pārliecinātos par to esamību). «Manā uztverē tās ir kādas 10-20 minimālās mēnešalgas - tāda nauda var būt nepieciešama, kas zina, kādā brīdī...» saka Āboltiņa. Viņai skaidrā nauda palikusi pēc mātes dzīvokļa pārdošanas. 20 minimālās mēnešalgas patlaban ir 7400 eiro.
Ievērojams skaits deputātu – aptuveni piektā daļa - izsnieguši arī aizdevumus.
Šobrīd tiek diskutēts arī par to, ka aizdevuma līgumi starp divām fiziskām personām būtu jāapstiprina pie notāra.
VID vadītāja pieļauj, ka daļa aizdevumu šobrīd tiek izsniegta, vispār nenoslēdzot līgumus.
Savulaik, kad apzināja visu Latvijas iedzīvotāju mantisko stāvokli, amatpersonām sava skaidrā nauda bija jāieskata kontos - ja tā bija lielāka par 20 minimālajām algām, tā bija jāiemaksā kontā. Šobrīd tie būtu 7400 eiro. Un teorētiski tā varētu būt diskusijas robeža arī šoreiz.