Aktualizējot Zemessardzes nozīmi valsts aizsardzības sistēmā un turpinot tās struktūras attīstību, Zemessardzes novadi no 1.oktobra tiks pārstrukturēti par Zemessardzes brigādēm, informēja Aizsardzības ministrijā. Izmaiņas nepieciešamas, lai Zemessardzi maksimāli integrētu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sastāvā.
Strukturālās izmaiņas Zemessardzē ir nepieciešamas, lai Zemessardzi maksimāli integrētu NBS sastāvā un tā varētu iesaistīties Valsts aizsardzības operatīvā plāna uzdevumu izpildē atbilstoši NATO strukturālajam dalījumam.
Tāpat nākotnē tiek plānots turpināt pilnveidot Zemessardzes struktūru, vēl vairāk palielinot tās operacionalitāti.
Pašreizējā Zemessardzes struktūra ir izveidota 2003.gadā un to veido 18 bataljoni, kas izvietoti trīs Zemessardzes novados. Atbilstoši Zemessardzes likumā noteiktajam, Zemessardze ir NBS sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē atbilstoši likumā noteiktajiem uzdevumiem. Lai efektīvāk vadītu un administrētu Zemessardzes vienības, 2003.gadā tika izveidoti trīs Zemessardzes novadi: 1.Zemessardzes novads ar pieciem bataljoniem un novada štābu Liepājā, 2.Zemessardzes novads ar septiņiem bataljoniem un novada štābu Rēzeknē, kā arī 3.Zemessardzes novads ar sešiem bataljoniem un novada štābu Rīgā.
Sākot ar 1.oktobri, veicot Zemessardzes restrukturizāciju, Zemessardzes 2.brigāde tiks izveidota uz 3.Zemessardzes novada bāzes, Zemessardzes 3.brigāde uz 2.Zemessardzes novada bāzes, savukārt Zemessardzes 4.brigāde uz 1.Zemessardzes novada bāzes.
«Lai gan pilsoņi iesaistās Zemessardzē lielākoties atbilstoši dzīvesvietai, Zemessardzes novada vienību uzdevumi nereti sniedzas ārpus konkrētā reģiona robežām. Zemessardzes vienības uzdevumus pilda visā Latvijas teritorijā, kā arī ārpus tās, piedaloties starptautiskajās operācijās un cita veida militārajās aktivitātēs. Tādējādi Zemessardzes «novada» nosaukums vairs neatbilst Zemessardzes vienību sasniegtajai operacionālajai kvalitātei,» norāda ministrijā.
Zemessardzes vienības to ģeogrāfiskā izvietojuma un spēju specifikas dēļ ir kritiskas konvencionāla un hibrīdkara draudu novēršanai un neitralizēšanai. Lai celtu Zemessardzes kaujas gatavību, tuvākajos gados paredzēts ieguldīt līdz 70 miljoniem eiro lielu finansējumu ekipējuma, personāla un infrastruktūras vajadzībām.
Zemessardzes ietvaros tiks veikta arī vairāku specializētu vienību, piemēram, pretgaisa aizsardzības, prettanku, inženieru, aizsardzība pret masu iznīcināšanas ieročiem un netiešā uguns atbalsta, spēju attīstība. Šogad Zemessardzei ir plānota arī ievērojama daudzuma individuālā ekipējuma iegāde, kā arī tiek turpināta zemessargu apmācības intensifikācija, organizējot tās pēc nometņu principa vairāku nedēļu garumā.
Zemessardzes organizācijas pamatā ir vienvadības princips, un to realizē Zemessardzes komandieris, kas ir pakļauts NBS komandierim. No 2011.gada 15.oktobra par Zemessardzes komandieri iecelts brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš, kuru 2016.gada 25.augustā amatā nomainīs brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš.
Jau ziņots, ka otrdien, 23.augustā Zemessardze, atzīmēja 25.dibināšanas gadadienu. Pārliecība par tautas pašaizsardzības organizācijas nepieciešamību radās 1991.gada barikāžu dienās. Šo gadu laikā Zemessardze ir izveidojusies par skaitliski lielāko NBS struktūru un valsts aizsardzības pamatu. Dalība Zemessardzē ir brīvprātīga.
