/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/10/8525236t1h3360.jpg)
Pēdējos gados ārējā uzraudzība pār Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbību ir bijusi nepietiekama un Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) būtu jāizmanto savas likumā paredzētās tiesības, lai situāciju uzlabotu.
«Delna» un «Providus» aicina Kučinski izmantot savas likumiskās tiesības, lai uzlabotu KNAB darbību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Biedrības «Sabiedrība par atklātību - «Delna» un domnīcas «Providus» kopīgi sagatavotajā ziņojumā atgādināts, ka KNAB darbinieki par iestādes vadītāja Jaroslava Streļčenoka vadības stilu un nekompetenci trauksmi cēluši, sūdzoties Ministru prezidentam, ģenerālprokuroram, Saeimai un masu medijiem. Kopumā tika izveidotas trīs grupas, kas vērtēja KNAB darbību regulējošos normatīvos aktus, bet divas komisijas vērtēja Streļčenoka darba izpildi. Abas komisijas Streļčenoka darbu novērtējušas ar C līmeni, tomēr valdības vadītāji izvairījušies vērtēt KNAB priekšnieka atbilstību ieņemamajam amatam.
Ja kādreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V) izmantoja normatīvajos aktos paredzētās tiesības, kas paredz premjeram pārbaudīt priekšnieka pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus, pārējās amatpersonas to nav darījušas. Tā Dombrovskis 2014.gadā atcēla Streļčenoka rīkojumus par viņa vietnieces Jutas Srīķes atlaišanu. «Pārējo amatpersonu klusēšana un neiesaistīšanās norāda, cik zema prioritāte valstī ir korupcijas apkarošana. Tas KNAB priekšnieku iedrošina, ka viņa rīcību atbalsta,» norāda ziņojuma autori.
Konkrēta rīcība neesot bijusi arī no ģenerālprokurora, kuram ir tiesības Ministru kabinetam sniegt informāciju, kas pamato iemeslus KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata. Lai gan ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pērn vasaras sākumā izteicās, ka biroja darbs «nebūt nav perfekts» un veltīja kritiku operatīvajā darbā izmantotajām metodēm, konkrēta rīcība pēcāk nav sekojusi.
Tāpat ģenerālprokurors ir devis norādījumus, piemēram, vēršoties pret bijušā KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Jura Juraša publisku informācijas izpaušanu. Tajā pašā laikā neesot ziņu, ka ģenerālprokurors būtu uzdevis pārbaudīt ziņas, piemēram, par KNAB bezdarbību šķietamā miljona eiro kukuļa piedāvāšanas gadījumā
«Delnas» un «Providus» autori atbildīgajām amatpersonām rekomendē uzraudzīt, lai KNAB strādātu efektīvi un tiesiski, neradot valstij zaudējumus un nevājinot biroja kapacitāti, vienlaikus neapdraudot iestādes neatkarību. Tāpat tiek ieteikts veidot neatkarīgu komisiju, kas pastāvīgi vērtētu KNAB darba rezultātus.
Ziņojums ir tapis saistībā ar pretkorupcijas politikas un labas pārvaldības ekspertes Līgas Stafeckas veiktā pētījuma «KNAB 2011-2016: iekšējās turbulences laiks» rezultātiem. Ziņojuma mērķis ir vērst valsts amatpersonu uzmanību uz nepieciešamību stiprināt KNAB darba efektivitāti, cīņu ar korupciju Latvijā kopumā un samazināt korupcijas izraisītos zaudējumus.