Pastāv indikācijas, ka Eiropas Savienība (ES) nākamnedēļ pagarinās sankcijas pret Krieviju, kas noteiktas saistībā ar iebrukumu Ukrainā, portālam TVNET apstiprināja avoti Briseles diplomātiskajās aprindās. Lēmums par sankciju pagarināšanu, visticamāk, varētu tikt pieņemts īsi pirms Eiropadomes, kas notiks 15.decembrī.
(pievienots premjera preses sekretāra komentārs 5.rindkopā)
Sankcijas, kuru termiņš beidzas 31.janvārī, tiks pagarinātas līdz 31.jūlijam. Pašlaik ES valstu vidū par sankciju pagarināšanu gandrīz esot panākta vienotība.
Patlaban vēl norit diskusijas, vai sankcijas tiks pagarinātas ES vēstnieku sanāksmē pirms Eiropadomes, vai arī savienības valstu vadītāji izvēlēsies paust politisku paziņojumu tikšanās laikā 15.decembrī. Kuluāros norāda, ka Vācija, Itālija un Francija varētu izvēlēties Krievijai sūtīt politisku signālu saistībā ar notiekošo Alepo un Maskavas veto ANO rezolūcijai par Sīriju.
Avoti norādīja, ka par sankciju pagarināšanu gandrīz ir izlemts un ir indikācijas, ka tas notiks vienprātīgi.
Premjerministra Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars portālam TVNET paskaidroja, ka valstu līderu Eiropadomes tikšanās darba kārtībā jautājuma par sankciju pagarināšanu Krievijai nav.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju 2014.gadā, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Saistībā ar sankcijām pret Krieviju notikušas plašas diskusijas. Politiskajā līmenī Eiropā tiek uzsvērts, ka sankcijas netiks atceltas, kamēr Krievija nebūs izpildījusi Minskas vienošanos, kas paredz karadarbības izbeigšanu Ukrainā. Šādu uzskatu pārstāv arī Latvija. Tajā pašā laikā tiek runāts arī par rietumvalstu atmaigšanu pret Krieviju divus gadus pēc konflikta sākuma. Tāpat par sankcijām pret Krieviju tiek runāts arī saistībā ar Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā un viņa neviennozīmīgo attieksmi pret Krieviju un tās prezidentu Vladimiru Putinu.
Sankcijas pret Krieviju ik gadu rada zaudējumus arī Latvijas ražotājiem. Pērn pret Krieviju noteiktās ekonomiskās sankcijas un Krievijas īstenotie atbildes pasākumi radījuši zaudējumus lielākajai daļai jeb 67% no tiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedriem, kuriem ir ekonomiskie sakari ar Krieviju.
Jau ziņots, ka Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalā Ukrainas austrumos.
