Māte Latgalē domāja - dēls miris, bet viņš ubago Kapucīņu bulvārī

Iepriekšējo gadu statistika bijusi nemainīga – ap 800 iesniegumu gadā par pazudušiem tuviniekiem. Lielāko daļu īsā laikā atrod, vairākus desmitus turpina meklēt. Līdz ar to joprojām tiek meklēti vairāk nekā 450 bezvēsts prombūtnē esoši cilvēki, kas pazuduši pēdējo desmit gadu laikā. Ja cilvēks nav sasniedzis 70 gadu vecumu, viņš tiek meklēts 10 gadus, bet vecāks - 5. Ja cilvēku noteiktā periodā neatrod, viņu izsludina par mirušu.

Ik gadu desmitiem cilvēku pazūd kā akā iekrituši.

Līdztekus policijai jau astoņus gadus pazudušos cilvēkus meklē brīvprātīgo organizācija Bezvēsts.lv. 2015. gada rudenī 45 gadus vecais tālbraucējs Oļegs devās kārtējā braucienā uz Franciju. Netālu no Strasbūras nogādāja kravu. Zināms, ka viņš iegriezās slimnīcā netālu no Vācijas robežas. Tas arī viss. Francijas policija apkaimi apgrieza kājām gaisā, paņēma Oļega DNS analīžu paraugus. Francijā dzīvojošie latvieši palīdzēja meklēt tautieti – izstaigāja parkus, pie ziņojumu dēļiem piestiprināja viņa fotogrāfijas, izplatīja informāciju franču, vācu, spāņu valodā. No cilvēka ne miņas.

Kravu pārvadāšanas uzņēmums netālu no slimnīcas atrasto automašīnu, kurā atradās Oļega dokumenti un nauda, nekavējoties aizveda atpakaļ uz Latviju.

«Šis ir gadījums, par kuru var teikt «kā akā iekrita»,» saka Bezvēsts.lv pārstāve Svetlana Gintere. Vīrietim, kā daudziem šoferiem tālbraucējiem bija paaugstināts svars – 130 kg, tāpēc varbūt viņam palika slikti ar sirdi, bet varbūt notika kaut kas cits. Kas to lai zina...

Kauli mums līdzās

Pirmajās maija brīvdienās Jūrmalā posmā no Mellužiem līdz Dubultiem varēja sastapt cilvēkus zaļganbrūnos tērpos ar oranžām atšķirības zīmēm. Viņi jau piekto reizi nogāja desmitiem kilometru, meklējot pirms gada pazudušo 67 gadus veco Marinu Goldfeldi. «Vienā no meklēšanas reizēm atradām cilvēka kaulus, kas zemē bija atradušies vismaz trīs gadus,» stāsta Gintere.

Gadās, ka cilvēka mirstīgās atliekas vairākus gadus mētājas dažu metru attālumā no ielas, pa kuru ik dienu staigā cilvēki.

Pazudušo meklē, izložņā visas malas, bet tā arī nepamana. Pēc vairākiem gadiem tiek atrasti vairs tikai kauli un apģērba pārpalikumi.

No Bezvēsts.lv mājas lapā ievietotās fotogrāfijas lūkojas skaista, efektīga sieviete – var manīt, ka ar raksturu. Viņu sauc Frančeska. Bezvēsts prombūtnē modernā, karjerā veiksmīgā sieviete ir jau gadu. Gadījums dīvains, lai neteiktu mistisks. Pērn 29. maija vakarā pēc ballītes darbā viņa atgriezās mājās - Rīgā, Purvciemā. Sastrīdējās ar vīru, pasita padusē dekoratīvo sunīti, aizcirta durvis un aizgāja. Pēc dažām dienām draudzene saņēma īsziņu, ka viņa atrodas Narvā. 28 gadus vecā sieviete joprojām nav atrasta. Brīvprātīgo organizācijas Lietuvā un Igaunijā tik aktīvi kā Latvijā cilvēkus nemeklē – izplata informāciju, bet meklēšanas pasākumus neorganizē, skaidro Gintere.

Bērni no citas realitātes

Pirms trim gadiem 14 gadu vecais Sandis devās uz pieturu Bauskā, lai brauktu uz Kokneses internātpamatskolu, un pazuda. Vairāk viņu neviens nav redzējis. 2014. gada augustā 15 gadu vecais Mairis aizbēga no bērnu sociālās aprūpes centra Rēzeknes novada Mākoņkalnā ar savādu nosaukumu «Bērnu oāze». Fotogrāfija ir melnbalta, izbalējusi un veca. Zēnu pēc tās nevar pazīt.

Mūsdienās, kad pusaudži ar viedtālruņiem uzņem desmitiem bilžu dienā, viņam nav nevienas.

Tā vien šķiet, ka bērni Latvijā dzīvo dažādās realitātēs. Pirms pieciem gadiem pazuda arī 13 gadus vecais internātskolas audzēknis Jānis. Glītais puisītis, kas raugās no fotogrāfijas, rokās sažņaudzis diplomu «Adamovas superpuika – skatītāju simpātija» un rotaļu automašīnu.

Baltais krekls ir dažus izmērus par lielu.

Aizbēga no Rēzeknes slimnīcas un pazuda. Bērnam bija nosliece uz klaiņošanu, tikai šoreiz viņš vairs neatgriezās. Valsts policijā skaidro: «Ir noteikta kategorija bērnunamu audzēkņu - regulārie «klaiņotāji», kas pazūd vairākas reizes gadā, bet pēc tam vai nu tiek atrasti, vai arī paši atgriežas bērnunamā.»

Aizbēgt no sevis

Cilvēku bezvēsts prombūtnes iemesli mūsdienas var būt dažādi. Nereti cilvēks izvēlas pazust, bēgot no parādiem vai citām ķibelēm. Dodas uz ārzemēm un pārtrauc sazināties ar tuviniekiem. «Daudzi izvēlas pazušanu uz laiku kā šķietamu risinājumu daudzajām problēmām, kas sakrājušās personu dzīvē,» stāsta policijā. Gadās, ka cilvēks ir vienkārši nevērīgs pret tuviniekiem un nepaziņo par došanos prom. Gintere atceras gadījumu, kad māte izmisīgi meklēja dēlu – gandrīz jau zaudēja pēdējās cerības, domāja, ka viņš miris. Bezvēsts.lv organizācija puiša pēdas atrada Spānijā, kur viņš bija reģistrējies kā sociālās palīdzības saņēmējs.

Gāja laiks, un kāds 27 gadu veco Nazariju Kučerovu ieraudzīja Parīzē.

Kapucīnu bulvārī pie dārga restorāna viņš sēdēja zemē un ubagoja. Kāda Francijā dzīvojoša latviete centās puisi pārliecināt atgriezties mājās pie mātes, kas «visas acis izraudājusi». Tomēr jaunais vīrietis atteicies, sakot, ka viņam Francijā ir silti un labi. Vēstniecība piekrita bez maksas izsniegt vīrietim dokumentus un palīdzēt atgriezties, bet viņš palika pie sava – ubagot Kapucīņu bulvārī ir labāk, nekā dzīvot Latgales laukos. «Mēs varam atrast cilvēku, bet nevaram viņu piespiest atgriezties. Ilgstoši dzīvojot uz ielas, psiholoģija mainās. Ja māte aizbrauktu pie dēla, ieskatītos acīs, varbūt būtu citādi,» saka Gintere.

Gadās, ka māte izmisīgi meklē pieaugušo dēlu vai meitu. Viņa domā, ka bērns ir miris, ja jau neatsaucas, bet

jaunie cilvēki ir vienkārši devušies prom, lai citā Latvijas pilsētā sāktu jaunu dzīvi «bez mātes kontroles un diktāta».

Kad policija viņus atrod, tā arī pasaka: «Es nevēlos komunicēt ar māti.» Daudzi pazudušie ir gados veci cilvēki, kas aizklīduši no pansionāta vai devušies kaut kur projām no mājām, pakrituši un miruši. Bezvēsts.lv pieredze liecina:

ja pazudis vecs cilvēks ar atmiņas traucējumiem, jāmeklē pilsētā, kur pagājusi viņa bērnība un jaunība.

Vecumā cilvēki neapzināti vēlas atgriezties vietā, kur viņu dzīve sākusies.

Valsts policijā skaidro, ka 90% gadījumu, kad pazudušie atrasti miruši, saistīti ar nelaimes gadījumiem un pašnāvībām. Pavisam nedaudzos gadījumos izdarīts noziegums.