Latvijas personāla vadīšanas asociācija (LPVA) neatbalsta Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos priekšlikumus slimības lapu ierobežošanai, norādot, ka to ieviešana kaitētu sociāli atbildīgiem darba devējiem.
Slimības lapu ierobežošana kaitēšot sociāli atbildīgiem darba devējiem (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā aģentūrai LETA pauda asociācijas izpilddirektore Irēna Ļeoņenko, jau tagad daudzi sociāli atbildīgi Latvijas darba devēji saskaņā ar koplīgumu vai iekšējiem kārtības noteikumiem apmaksā saviem darbiniekiem slimības naudu, sākot no pirmās slimošanas darba dienas, vai pat darbinieka īslaicīgas saslimšanas gadījumā neprasa darba nespējas lapas noformēšanu. Priekšlikumu ieviešanas gadījumā visiem šiem darba devējiem izmaksas tikai palielināsies, norāda Ļeoņenko.
Turklāt LPVA valdes priekšsēdētāja Eva Selga uzskata, ka, ieviešot iespēju darbiniekam neierasties darbā bez iemesla trīs dienas, jāapzinās, ka iespēju izmantos praktiski visi darbinieki, tādējādi radot papildus slogu darba devējiem, kuriem būs jāmeklē darbinieka aizvietotājs.
Selga arī skaidroja, ka šāds lēmums atspoguļosies uz darbinieka ienākumiem un produktivitāti, kā arī var atstāt negatīvu ietekmi arī uz kolēģu veselību. «Papildus darba devējiem būs nepieciešams veikt šo trīs dienu izmantošanas uzskaiti visiem darbiniekiem, lai nodrošinātu likuma ievērošanu, taisnīgumu un vienlīdzību, kas radīs papildus darba slogu no sistēmas administrēšanas viedokļa,» norāda asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien pieņēma zināšanai LM informatīvo ziņojumu, kurā rosināts darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir patlaban.
Starp šī priekšlikuma plusiem LM ziņojumā min, ka tas novērsīs nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu, kā arī darbinieks rēķināsies, ka nav finansiāli izdevīgi nepamatoti izmantot neapmaksātas trīs darba dienas. Tāpat darba devējiem mazināsies ar slimības lapu apmaksu saistītais slogs un izmaksas par darbaspēku. Mīnusi esot iespējama sabiedrības neapmierinātība, kā arī tas, ka darba devējam jāmeklē darbinieka aizvietotājs. Tāpat, ja darba devējs neapmaksā minētās trīs darba dienas, darbinieks finansiālu apsvērumu dēļ var būt spiests iet uz darbu, arī jūtoties nevesels. Savukārt tas atspoguļosies uz darbinieka ienākumiem un produktivitāti, kā arī var atstāt negatīvu ietekmi arī uz kolēģu veselību.
LM šādus priekšlikumus izteikusi, jo pēdējos gados turpina pieaugt slimības pabalstu skaits. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) sākot slimības pabalsta izmaksu no 12.dienas, nevis no 11., kā tas ir šobrīd, tiek prognozēts ietaupījums slimības pabalstu izmaksai, proti, 2018.gadā - četru miljonu eiro apmērā, 2019.gadā - 4,5 miljonu eiro, bet 2020.gadā 4,9 miljonu eiro apmēra.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) gan negatīvi vērtē paša vadītās ministrijas izstrādātos priekšlikumus slimības lapu ierobežošanai, jo šo problēmu labāk risinātu e-veselības ieviešana, otrdien žurnālistiem sacīja Reirs. Viņš norādīja, ka informatīvais ziņojums tapa, ņemot vērā pagājušajā nedēļā valdībā doto uzdevumu LM sagatavot priekšlikumus izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā, tomēr viņš informatīvajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus vērtē negatīvi.
Arī valdības koalīcijas partneri LM ierosinājumu neatbalsta.