RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus varētu īstenot 2020.gadā

LETA 1
Foto: Artūrs Kapša / LETA

Sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, visticamāk, varētu īstenot 2020.gadā, secināts trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.

Sēdes laikā Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne prezentēja informatīvo ziņojumu par iespējamajiem scenārijiem sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus. Kopumā, pēc Grišānes teiktā, tie ir četri.

Viens no scenārijiem paredz sabiedrisko mediju palikšanu reklāmas tirgū, kas, no vienas puses, nekādi neietekmēs valsts budžetu un nodrošinās sabiedrisko mediju ieņēmumu dažādību. Vienlaikus pastāv risks, ka, nemainot pašreizējo situāciju, samazināsies Latvijā veidota satura konkurētspēja, komercializēsies sabiedrisko un privāto mediju saturs, kā arī saglabāsies spriedze nozarē saistībā ar mediju pozicionējumu tirgū un to funkciju un uzdevumu pārklāšanos.

Otrs scenārijs paredz sabiedrisko mediju dalību reklāmas tirgū ar jaunām komerciālo mediju atbalsta formām, nodibinot Mediju atbalsta fondu komerciālo mediju atbalstam, izmantojot valsts budžeta līdzekļus un koncentrējot tajā pašlaik mediju finansējumam izmantotos publiskos līdzekļus. Šāda scenārija īstenošana saglabātu pašreizējo situāciju, novēršot tās radītos riskus, vienlaikus nodrošinot atbalstu mediju vides drošumspējai un konkurētspējai.

Trešais scenārijs paredz sabiedrisko mediju pakāpenisku iziešanu no reklāmas tirgus, ietverot vairākus apakšscenārijus tā īstenošanai. Viens no tiem nosaka sabiedrisko mediju pakāpenisku iziešanu no reklāmas tirgus lineārā laika līknē, paredzot proporcionālu reklāmas raidlaika samazinājumu abās raidorganizācijās, piemēram, katru gadu par 20% piecu gadu periodā, sākot ar 2018.gadu.

Otrs apkašscenārijs paredz «Latvijas Radio» (LR) iziešanu no reklāmas tirgus, sākot ar 2018.gadu, «Latvijas Televīzijas» (LTV) paliekot reklāmas tirgū līdz 2020.gadam, un trešais apkšscenārijs paredz LTV iziešanu no reklāmas tirgus, sākot ar 2018.gadu, LR paliekot reklāmas tirgū līdz 2020.gadam. Savukārt beidzamais apakšscenārijs paredz pakāpenisku reklāmas raidlaika samazināšanu abos sabiedriskajos medijos komerciāli nozīmīgākajos raidlaikos.

Visbeidzot, ceturtais scenārijs nosaka abu sabiedrisko mediju pilnīgu iziešanu no reklāmas tirgus, ko administratīvi būtu iespējams nodrošināt izstrādes procesā jau esošajā jaunajā Sabiedrisko mediju likumā.

Kā norādīja Grišāne, KM neietektu atbalstīt pirmos divus scenārijus, bet gan veicināt sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, ko paredz trešais un ceturtais scenārijs.

Lai īstenotu trešo scenāriju, pēc KM Mediju politikas nodaļas vadītājas teiktā, LR būtu nepieciešami kopumā trīs miljoni eiro, savukārt LTV būtu vajadzīgi pieci miljoni eiro. Turklāt, ja īstenotu trešo scenāriju, sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus būtu jāsāk ar LR, jo radio tirgū ir asāka konkurence.

Lai nodrošinātu abu sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, pēc KM aprēķiniem, ir nepieciešams finansējums piecu līdz astoņu miljonu eiro apmērā, lai kompensētu negūtos ieņēmumus no reklāmām. Tāpat ir nepieciešams papildus finansējums kvalitatīva satura veidošanai, lai abos sabiedriskajos medijos aizpildītu brīvo raidlaiku, kas ticis atvēlēts reklāmām.

Grišāne skaidroja, ka KM aprēķini nav pilnīgi precīzi un ir nepieciešams veikt papildus izpēti un aprēķinus, lai varētu nonākt pie konkrētām summām, kuras nepieciešamas, lai sekmētu sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus.

KM ziņojumu par iespējamajiem scenārijiem sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus Ministru kabinetā iesniedza šā gada martā, tomēr pašlaik tālāka virzība šajā jautājumā nav ieskicēta, kas, pēc Grišānes teiktā, varētu būt saistāms ar scenāriju īstenošanai nepieciešamo finansējumu. Viņa arī norādīja, ka gadījumā, ja parādās fiskālā telpa, lai īstenotu sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, tad tas jau ir uzskatāms par politiskās gribas jautājumu.

Komisijas sēdes laikā klātesošie deputāti un nozares eksperti bija vienisprātis, ka sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, visticamāk, varētu īstenot 2020.gadā, tomēr nevarēja skaidri vienoties, kura – trešā vai ceturtā scenārija ietvaros to darīt.

Saeimas deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka patlaban notiek intensīvs darbs pie nākamā gada budžeta, kurā pašlaik tiek apspriesti tādi globāli jautājumi kā veselības aprūpe, ceļi un demogrāfija. Kaut arī viņš pauda atbalstu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, viņš norādīja, ka patlaban koalīcijā nenotiek sarunas par tam nepieciešamā finansējuma meklēšanu.

Brigmanis pauda šaubas, ka finansējumu abu mediju iziešanai no reklāmas tirgus varētu iestrādāt nākamā gada budžetā, savukārt jautājums par tā atvēlēšanu 2019.gada budžetā varētu būt atkarīgs no tā, kāda būs 2018.gada budžeta izpilde, tādēļ, viņaprāt, šo jautājumu, visticamāk, varētu atrisināt 2020.gadā.

Ceļi Latvijas Televīzija Latvijas Radio Augusts Brigmanis
1 Komentāri