Jautājums par izdienas pensijām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes darbiniekiem pagaidām ir neskaidrs. Tuvākajā laikā, iesaistoties Finanšu ministrijai, paredzētas sarunas par iespējamajiem risinājumiem, TVNET sacīja VID ģenerāldirektores vietniece un Muitas pārvaldes direktores pienākumu izpildītāja Ingrīda Gulbe-Otaņķe.
Viņa atgādināja, ka muita tika izveidota vairāk nekā pirms 26 gadiem. Daudzi cilvēki, kuri strādā muitā, redz, ka robežsardzē jau notikusi paaudžu maiņa, daudzi devušies izdienas pensijās, bet muitā šādas iespējas vismaz pagaidām nav un par skaidru nākotni pagaidām nav iespējams runāt.
Muitnieku un muitas policistu parakstītā petīcijā norādīts - pirms 13 gadiem tika sākta likumprojekta «Muitas iestāžu ierēdņu ar speciālajām dienesta pakāpēm izdienas pensiju likums» saskaņošana. Neskatoties uz VID ģenerāldirektores pienākumu izpildītājas Daces Pelēkās 2016.gada novembra lūgumu Finanšu ministrijai virzīt Ministru kabinetam pārstrādāto likumprojekta versiju un ieviest to no 2018.gada, likumprojekts tā arī nav ticis pieņemts.
Muitnieki vēlējās streikot, taču pagaidām šī iecere uz nenoteiktu laiku tika atlikta.
Par izdienas pensijām jau tika sākts runāt pirms aptuveni 13 gadiem, atgādināja Gulbe-Otaņķe. Viņa paskaidroja, ka pa šo laiku strādāts tika pie dažādiem risinājumiem. «Ik pa laikam, mēģinot virzīt šo jautājumu, vienmēr ir bijuši kaut kādi šķēršļi un jautājums līdz galam nav atrisināts. Ir bijušas dažādas koncepcijas, informatīvie ziņojumi, taču nekur tālāk šis jautājums nav nonācis,» teica Gulbe-Otaņķe.
Salīdzinot ar robežsardzes darbiniekiem, pašreizējā situācija nav godīga
Gulbe-Otaņķe pauda, ka kontroles punktos plecu pie pleca strādā gan muitas darbinieki, gan robežsargi. Abu iestāžu darbinieki ir tērpti formas tērpos, strādā arī maiņu darbu, abu iestāžu darbiniekiem ir dienesta pakāpes, bet nodrošinājums ar izdienas pensijām ir pilnīgi atšķirīgs, jo muitas darbiniekiem tādu nav.
Viņa piebilda, ka arī muitas darbinieki strādā arī svētku dienās, bez jebkādiem izņēmumiem, zem klajas debess, ar lielām temperatūras svārstībām. «Tas, ko prasa muitnieku arodbiedrība, ir līdzvērtīgu apstākļu nodrošināšana attiecībā uz izdienas pensijām,» skaidroja Gulbe-Otaņķe.
Tikmēr Finanšu ministrija skaidro, ka ministrija gan ir saņēmusi Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības un Neatkarīgās muitnieku arodbiedrības ierosinājumus izveidot finanšu, muitas policistiem un muitniekiem izdienas pensiju sistēmu ar iespēju no nākamā gada 1. janvāra doties izdienas pensijā un pensionēties priekšlaicīgi, gan ministrijas vadība ir tikusies un apspriedusi ar muitnieku pārstāvjiem pieteikto jautājumu.
Izdienas pensiju politikas sākotnēji izvirzītais mērķis ir garantēt sociālo nodrošinājumu tajās profesijās, amatos vai dienestos strādājošiem, kuri pēc noteikta laika nostrādāšanas nevar turpināt darbu profesionālo iemaņu zuduma vai sociālās bīstamības dēļ.
Tomēr 71% izdienas pensiju saņēmēju turpina strādāt arī pēc šīs pensijas piešķiršanas, tostarp savā līdzšinējā profesijā.
Tādējādi zūd izdienas pensijas pamatjēga – nodrošināt darbnespējīgos.
Šā gada aprīlī Valsts kontrole savā ziņojumā norādīja, ka šobrīd nepieciešams pilnībā apturēt jaunu likumprojektu virzīšanu, kas paplašinātu izdienas pensiju saņēmēju loku. Taču, izprotot muitnieku izvirzīto prasību, ministrijas vadība izvērtē iespējamos variantus, lai risinātu izveidojošos situāciju.
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un ministrijas vadībā ir vairākkārt notikušas diskusijas par izdienas pensiju sistēmas vispārējas sakārtošanas nepieciešamību, secinot, ka Labklājības ministrijai būtu jāveic visaptverošs izdienas pensiju izvērtējums, definējot izdienas pensiju mērķi un kritērijus, kā arī pārskatot izdienas pensiju saņēmēju loku. Apzinoties, ka sistēmas pārskatīšana prasa laiku un ieguldījumu no atbildīgās nozares ministrijas, ar muitniekiem konceptuāli esam apsprieduši vienu no iespējamiem risinājumiem, ko varētu realizēt jau tuvākajā laikā.
VID vadība piedāvā izdienas pensiju sistēmu aizstāt ar darba devēja iemaksām pensiju 3. līmenī, kas varētu ilgtermiņā noturēt darbinieka strādāšanu Muitas dienestā. Tāpat, tuvojoties noteiktajam laikam (izdienas pensijas vecumam), kad muitnieks izbeidz dienestu, viņš varētu gūt arī materiālo atbalstu (līdzīgu izdienas pensijai).
VID un FM turpinās diskusijas ar muitniekiem par prasību ieviest izdienas pensijas, kā arī citiem iespējamiem risinājumiem.
