Bērnu tiesības aizsargājošas iestādes mēnesī saņem vairākus ziņojumus no bērniem par to, ka interneta vidē notikusi nevēlama vai nepatīkama komunikācija no svešinieku puses, portālam TVNET pastāstīja Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.
Viņa informēja, ka Latvijas Drošāka interneta centra ziņojumu līnijai apmēram 1 - 2 reizes mēnesī tiek ziņots par gadījumiem, kad nepilngadīgām personām ir izteikti internetā nepiedienīgi piedāvājumi. Visbiežāk ziņotāji ir pieaugušie (pedagogi vai vecāki), pie kuriem bērni ir vērsušies pēc palīdzības.
Savukārt drossinternets.lv partneris Valsts
bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Uzticības tālrunis 116111 gada laikā ir saņēmis 336 zvanus no bērniem par to, ka interneta vidē ir notikusi nevēlama/ nepatīkama komunikācija no svešinieku puses.
Katkovska norādīja, ka, lai bērns/ jaunietis neapdraudētu savu drošību, veselību un dzīvību ir jāievēro divi galvenie ieteikumi: nekādā gadījumā neiet uz tikšanos ar personu, ko reālajā dzīvē nepazīst un kas izsaka seksuāla rakstura piedāvājumus (kaut arī varbūt ir vilinājums pamēģināt);
nesūtīt internetā iepazītam svešiniekam par sevi pārāk personīgu informāciju - kur dzīvo, mācas, telefona numuru, vai arī ziņas par to, kad ir mājās viens.
«Nekādā gadījumā nedrīkst arī sūtīt savu kailfoto, pat ja arī otra persona ir pirmā atsūtījusi tev savu kailfoto. Visbiežāk situācijas, kad esi kādam nosūtījis savu kailfoto, var beigties ar šantāžu - tev prasīs iesaistīties dzimumattiecībās vai filmēt sevi un sūtīt video, citādāk tev tiks draudēts, ka tavu kailfoto izplatīs internetā. Nereti tiek arī izspiesta nauda,» stāstīja Katkovska.
Kad un kādā brīdī ir nepieciešams ziņot tiesībsargājošām iestādēm, vai arī vecākiem?
Katkovska stāsta, ka
bērnam vai jaunietim, sarakstoties ar svešinieku, kurš izsaka seksuāla rakstura piedāvājumus, vispirms vajadzētu par to informēt vecākus vai citus pieaugušos, kam uzticas.
«Ja tu vēl neesi sasniedzis 16 gadu vecumu, un svešinieks ir informēts, cik tev ir gadi, bet tāpat turpina seksuāla rakstura saraksti ar tevi vai sūta pornogrāfiska rakstura video vai attēlus, tev noteikti par šādu personu ir jāziņo Valsts policijai vai Latvijas Drošāka interneta centra drossinternets.lv ziņojumu līnijai.
Noteikti jāsaglabā sarakstes pierādījumi, jāuztaisa lapas ekrānšāviņš (screenshot) un jānodod izvērtēšanai policijai vai drossinternets.lv ziņojumu līnijai
kopā ar situācijas izklāstu,» rīcības ieteikumus uzskaitīja Drošāka interneta centra vadītāja.
Tāpat arī, ja cilvēks sāk šantažēt, noteikti nedrīkst klusēt, ir jāpārtrauc šī vardarbība un jāmeklē palīdzība no malas.
Jautāta, vai bērni un jaunieši apzinās savas rīcības sekas internetā, Katkovska minēja, ka teorētiski viņiem ir zināšanas, ka nevajadzētu svešiniekiem atklāt personīgu informāciju, tomēr nonākot situācijā, kad kāds izsaka komplimentus, slavē un pievērš uzmanību, bērni nereti kļūst par upuri, vēloties saņemt labus vārdus.
Vairāk šādam riskam kļūt par varmākas upuri ir pakļauti bērni ar zemu pašvērtējumu, kuriem nav siltas un atbalstošas attiecības ģimenē
vai draudzīga komunikācija ar vienaudžiem. Reizēm ziņkārība ņem virsroku pār veselo saprātu un piesardzību.
«Jaunieši vēlas uzzināt par seksuāla rakstura attiecībām, tāpēc ir atvērtāki pret šāda veida komunikāciju no svešinieku puses, pakļaujot sevi riskam, ka varmāka pēc izsmeļošas informācijas sniegšanas jaunietim varētu vēlēties tikties arī klātienē. Nereti varmākas izmanto viltus profilus, lai iepazītos ar jauniešiem.
Aizejot satikties klātienē un saprotot, ka svešinieks par savu izskatu ir melojis - diemžēl, var būt par vēlu ko mainīt, it īpaši, ja tikšanās ir sarunāta kādā privātā vietā.
Tāpēc vienmēr, pirms uzticēšanās svešiniekam, vienmēr vajag pameklēt visu informāciju - ko tu par viņu vari atrast internetā un vai viņa stāstītais atbilst patiesībai,» norādīja eksperte.
Ja par attiecīgo personu informāciju nevar atrast internetā, arī tas jau ir pamats aizdomām, ka iespējams, tas ir viltus profils, no kura tiek rakstīts. «Ja svešinieks tev ir atsūtījis savu fotogrāfiju, tad izmanto iespēju meklētājprogrammās, piemēram, google, bing vai taml. meklēt rezultātus pēc attēla.
Pārbaudi, kur vēl internetā ir atrodama tev atsūtītā fotogrāfija! Dubulta piesardzība var izglābt no nopietnām nepatikšanām,»
uzsvēra Katkovska.
