Otrdiena, 17. jūlijā Vārda dienas: Aleksejs Aleksis Alekss
Ģirts Rungainis |  
Foto: Ieva Čīka / LETA

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) noraidījusi uzņēmēja Ģirta Rungaiņa sūdzību pret Latviju par tiesībām uz vārda brīvību, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Savā 2008.gada 4.jūlija iesniegumā ECT, Rungainis sūdzējās par iespējamu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas par tiesībām uz vārda brīvību pārkāpumu Latvijā. Iesniedzējs uzskatīja, ka nacionālo tiesu uzliktais pienākums atsaukt godu un cieņu aizskarošas ziņas un izmaksāt prasītājam kompensāciju 10 000 latu (14 285 eiro) apmērā pārkāpj viņa tiesības uz vārda brīvību.

Taču ECT atzina, ka Latvijas tiesas ir pienācīgi līdzsvarojušas visu pušu tiesības un intereses, kā arī vārda brīvības ierobežojums ir bijis samērīgs.

Izskatot iesniedzēja sūdzības būtību,ECT visupirms konstatēja, ka nacionālo tiesu uzliktais pienākums atsaukt godu un cieņu aizskarošas ziņas un izmaksāt prasītājam kompensāciju iejaucās iesniedzēja tiesībās uz vārda brīvību, tādēļ turpinājumā vērtēja, vai šī iejaukšanās atbilst Konvencijā noteiktajiem kritērijiem, proti, vai tā bija noteikta ar likumu, vai tai bija leģitīms mērķis un vai tā bija samērīga.

ECTnorādīja, ka puses bija vienisprātis par to, ka iejaukšanās notika atbilstoši likumam un kalpoja leģitīma mērķa sasniegšanai - aizsargāt citas personas jeb prasītāja reputāciju. Vērtējot ierobežojuma samērīgumu,ECT atgādināja kritērijus, kurus nacionālajām tiesām ir jāizmanto līdzsvarojot tiesības uz vārda brīvību un nepieciešamību aizsargāt otras personas reputāciju: cik lielu ieguldījumu sabiedrībai nozīmīgā diskusijā sniedz strīdīgā publickācija; cik atpazīstama ir strīdīgajā publikācijā minētā persona; publikācijas tēma; publikācijā minētās personas iepriekšējās darbības; pausto ziņu saturs; forma un sekas personas reputācijai.

ECT arī atgādināja, ka izvērtējumā tā ņem vērā arī veidu, kādā informācija tiek iegūta, publicētās informācijas patiesumu un pret personu vērsto sankciju bardzību. Tāpat ECT atgādināja par nepieciešamību nošķirt faktus no viedokļa. Ja publikācija satur personas viedokli, iejaukšanās samērīgums būs atkarīgs no tā, vai šis viedoklis ir pienācīgi balstīts uz faktiem. Ņemot vērā, ka strīdīgās ziņas tika publicētas pirmsvēlēšanu laikā,ECT arī atgādināja par brīvu politisko debašu nozīmi demokrātiskā sistēmā, īpaši pirmsvēlēšanu posmā, taču uzsverot arī to, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas, norādīja ĀM.

Pievēršoties izskatāmās lietas faktiem,ECT uzsvēra, ka tai ir jāatbild uz jautājumu, vai iesniedzēja, kurš lietas notikumu laikā bija «Latvijas Krājbankas» padomes priekšsēdētājs, izteikumi par Krājbankas reklāmas un mārketinga izdevumiem un prasītāja kā Krājbankas prezidenta lomu bija pienācīgi balstīti faktos.ECT piekrita iesniedzējam, ka šie izteikumi bija par sabiedrībai svarīgu jautājumu, jo prasītājs kā Krājbankas prezidents veica sabiedrībai nozīmīgas darbības, turklāt prasītājs arī kandidēja vēlēšanās. Tomēr ECT atzina, ka daļa strīdīgo ziņu atspoguļoja ne tikai iesniedzēja personisko viedokli, bet arī faktus.

ECT ieskatā pūles, kas tika ieguldītas informācijas pareizības pārbaudē, ir jāvērtē atbilstoši situācijai lietas notikumu laikā, nevis vēlāk iegūtas informācijas gaismā. Līdz ar to ECT atsaucās uz «pienākumiem un atbildību», kas saistīti ar tiesību uz vārda brīvību īstenošanu un izskatāmajā lietā ir nozīmīgi saistībā ar iesniedzēja kā padomes priekšsēdētāja statusu, ņemot vērā viņa paša sniegto apstiprinājumu, ka viņam bija pienākums informēt sabiedrību par padomes darbību.ECT uzsvēra, ka attiecībā uz politiķi pieļaujamās kritikas robežas ir plašākas nekā attiecībā uz privātpersonu, taču nopietni apgalvojumi par politiķa iespējami prettiesiskām darbībām var ietekmēt sabiedrības viedokli un pat vēlēšanu rezultātus, tādēļ šādās situācijās īpaša uzmanība ir jāpievērš faktu, uz kuriem balstīta informācija, pienācīgai pārbaudei.

ECTuzskatīja, ka iesniedzēja žurnālistiem sniegtā informācija nebija pietiekami balstīta uz pārbaudītiem faktiem, pat ja šo informāciju uzskatītu par iesniedzēja viedokli.ECTnorādīja uz vairākiem apsvērumiem, kuri tai lika apšaubīt iesniedzēja rīcību. Pirmkārt,ECTnorādīja, ka iesniedzējam vajadzēja apzināties savu amatpersonas statusu un to, ka žurnālisti paļausies uz viņa teiktā patiesumu; otrkārt,ECTnebija skaidrs, kādēļ iesniedzējs pirms informācijas sniegšanas žurnālistiem nekonsultējās ar Krājbankas Iekšējā audita departamentu, kas tobrīd jau gatavoja savu atzinumu; treškārt,ECTatgādināja, ka iesniedzējs informāciju žurnālistiem sniedza mēnesi pirms parlamenta vēlēšanām, kad informācijas precizitātei būtu jāpievērš īpaša rūpība, īpaši ņemot vērā iesniedzēja amatu un informācijas saturu; ceturtkārt,ECTnorādīja, ka iesniedzējs nekādi necentās atsaukt ziņas, kas tika publicētas jau pēc tam, kad bija pieejams audita ziņojums.

ĀM norādīja, ka 2002.gada septembrī Rungainis, kurš tobrīd bija Krājbankas padomes priekšsēdētājs, pieprasīja Krājbankas Mārketinga un Ekonomikas pārvaldei sniegt informāciju par Krājbankas Sabiedrisko attiecību pārvaldes budžeta izpildi 2001.gadā un 2002.gada pirmajos septiņos mēnešos.

2002.gada 5.oktobrī Saeimas vēlēšanās deputāta mandātu ieguva bijušais Krājbankas prezidents, kurš 2002.gada 4.februārī pēc paša lūguma tika atbrīvots no Krājbankas prezidenta amata.

2002.gada oktobrī iesniedzējs vairākkārt informēja laikrakstu «Neatkarīgā Rīta Avīze» (NRA) par iepriekšējās Krājbankas vadības iespējamām prettiesiskām darbībām. Proti, deviņās NRA publikācijās iesniedzējs norādīja, ka laikā, kad prasītājs bija Krājbankas prezidents, reklāmas un mārketinga aktivitātēm ir pārskaitīti 522 000 lati (742 739 eiro), par kuru izlietojumu nav informācijas. Iesniedzējs apgalvoja, ka vairāk nekā 200 000 lati (284 574 eiro) tika pārskaitīti reklāmas aģentūrai, kas bija prasītāja politiskās partijas priekšvēlēšanu kampaņas veidotāja. Iesniedzējs apgalvoja, ka «tā ir akcionāriem nozagta nauda» un ka par Krājbankas naudu, iespējams, tiek gatavotas pavisam cita veida reklāmas, nekā uzrādīts pieejamos dokumentos.

Gan Krājbankas iekšējais audits, gan auditsabiedrība «Deloitte & Touche» savā neatkarīgajā atzinumā un vēlāk arī Ģenerālprokuratūra secināja, ka nepamatotu operāciju veikšana nav konstatēta un Krājbankas reklāmas produkti ir izstrādāti un reklāmas pakalpojumi ir sniegti saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

2003.gada 28.jūlijā prasītājs vērsās Rīgas apgabaltiesā ar prasību pret SIA «Mediju Nams» (NRA izdevējs) un iesniedzēju par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu. 2004.gada 16.janvārī Rīgas apgabaltiesas sēdē iesniedzējs atzina, ka NRA sniegtās ziņas nav patiesas un atvainojās prasītājam un žurnālistiem.

© TVNET. Visas tiesības paturētas