Ģenerālprokurors: Par deputāta kratīšanu jālemj tiesai

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir pārsteigts par vakardienas Saeimas lēmumu neatļaut veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietā. Viņš sagaidīja daudz rūpīgāku situācijas analīzi, nevis komentārus par to, ka tā ir safabricēta un farss. Par farsa radīšanu tika apvainots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), tiesa un arī Ģenerālprokuratūra.

Vienlaikus viņš šorīt intervijā Latvijas radio sacīja, ka respektē likumdevēja lēmumu. Kalnmeiers neuzskata, ka saistībā ar šo lietu nopietni cietusi Ģenerālprokuratūras reputācija, kā vakar izskanēja.

Kura reputācija būs cietusi vairāk - to lai lemj vēlētāji un tauta!

Vakardienas Saeimas lēmums par Šleseru ne pārāk būtiski ietekmēs iegūto pierādījumu kvalitāti. Procedūra pati par sevi ir pietiekoši laikietilpīga, lai kratīšanas jēga un pārsteiguma moments zaudētu nozīmīgumu.

Par kratīšanu būtu jālemj tiesai, nevis deputātiem

Vienlaikus viņš uzskata, ka vakardienas deputātu lēmums rosina domāt par deputātu imunitātes institūta būtības pārskatīšanu. Vakar parādījies tās bezjēdzīgums.

Ģenerālprokurors uzskata, ka jautājumu par deputāta kratīšanu varētu atstāt tiesas ziņā, nevis deputātu pārziņā, kā tas ir patlaban. Viņš norādīja, ka par deputāta telefonsarunu noklausīšanos jau patlaban lemj tiesa.

Ja arī par deputāta kratīšanu lemtu tiesa, tiktu noņemta spriedze no Saeimas, ļautu saglabāt konfidencialitāti, kā arī nodrošinātu ātrumu, ģenerālprokurors skaidroja priekšrocības.

Neesot pamata apgalvojumiem, ka kratīšana saistīta ar politisko pasūtījumu, politisko izrēķināšanos vai personīgo izrēķināšanos.

Ģenerālprokurors kategoriski noliedza, ka kratīšana saistīta ar drīzajām Valsts prezidenta vēlēšanām.

Kratīšanu bija plānots veikt pēc prezidenta vēlēšanām, taču to steidzināja veikt informācijas noplūde. Ja to īstenotu pēc prezidenta vēlēšanām, tā zaudētu jēgu.

Neatklāj sarunu noklausīšanos

Pirmais signāls par informācijas noplūdi bijis Šlesera paziņojums 5.maijā par sarunu noklausīšanos viesnīcā "Rīdzene". Pārbaude sarunu noklausīšanās lietā ir pabeigta. "Neviens ārvalstu diplomāts vai delegācijas pārstāvis nav noklausīts, jo nav nekāda pamata to darīt," Kalnmeiers uzsvēra.

Nākamais signāls par informācijas noplūdi esot bijis "Neatkarīgās Rīta Avīzes" korespondentu jautājums KNAB, vai tiek gatavota liela mēroga operācija pret trim cilvēkiem - Šleseru, Andri Šķēli un Aivaru Lembergu.

Informācija par plānoto operāciju bija tikai trīs iestādēm - KNAB, tiesai un Ģenerālprokuratūrai. "Analizēsim, no kurienes varēja informācija noplūst, bet prakse liecina, ka reti kad izdodas to noskaidrot."

Ģenerālprokurors arī uzsvēra, ka kratīšana neesot saistīta ar Šlesera ģimenes pieaugumu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu