Zatlera brigāde - šķietami iesācēji, patiesībā - rūdīti profesionāļi

Savukārt politikā nepieredzējušais ārsts būs kļuvis par vienu no ietekmīgākajiem politiķiem valstī. Zatlers netika pienācīgi novērtēts toreiz un, izskatās, arī tagad. To pašu var teikt par Zatlera komandu - daudzi viņus uzskata par steigā savāktiem iesācējiem. Tā nav patiesība. Viņi ir labi bruņoti, apmācīti un cīņās rūdīti profesionāļi.

Zatlera "brigādē" patiešām ir augsta līmeņa profesionāļi. Lielākā daļa - ar lieliskām izglītībām, pamatīgu pieredzi un zināšanām. Vairākiem ir pamatīgs politiskais rūdījums. Var uzskatīt, ka Zatlera komanda ir potenciāli spēcīgāka nekā savulaik Andra Šķēles vai Einara Repšes "superkomandas". Tādēļ ir vērts apskatīt vismaz dažus viņa partijas biedrus, kas lielā mērā noteiks partijas un līdz ar to arī visas valsts likteni. Būtiskākā atšķirība no Šķēles un Repšes "brigādēm" - viņiem ir daudz lielāka zināšanu un pieredzes bagāža. Mums ir darīšana ar būtiski augstāku intelektuālo līmeni. Visspilgtāk to apliecina dažos laikrakstos bieži citētie politikas pseidoeksperti, kuri gandrīz vai histēriski uzbrūk Zatlera partijai. Tas acīmredzot liecina, ka viņi uztraucas par savas ietekmes zaudēšanu.

Par ZRP potenciālu liecina kaut vai fakts, ka otra lielākā Saeimā pārstāvētā partija tika izveidota burtiski divu mēnešu laikā. To var paveikt tikai spēcīga komanda. Viņi ne tikai paspēja izveidot jaunu partiju, bet arī piedāvāja labāko ekonomisko programmu. To atzina "Ekonomistu apvienības 2010" un citi eksperti. Tādēļ par vienu no ZRP intelektuālajiem dzinējspēkiem var dēvēt ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski.

Dombrovskis ir ekonomikas zinātņu doktors un Rīgas Ekonomikas augstskolas docents. Interesanti, ka viņš kādreiz sadarbojies ar Saskaņas Centru un joprojām ir labs draugs Nilam Ušakovam. Tomēr sapratis, ka Saskaņas Centrs nav īstā izvēle, ja patiešām vēlas radīt valstij jaunu tēlu. Intervijā žurnālam "Ir" viņš 21.jūlijā atzina - "(..) mēs runājam gan par prezidenta amatu, gan nevēlēšanos pieļaut tautas vēlētu prezidentu, neatkarīgu tiesu, tiesībsargu, ģenerālprokuroru. SC pēdējā laikā ir pielicis savu roku, lai neitralizētu šīs institūcijas. Acīmredzot viņi uzskata, ka viņu vēlētājam tas nav svarīgi vai arī viņš nesaprot sekas šādai rīcībai un tāpēc mērķis attaisno līdzekļus. Man ir cits viedoklis."

Viņš ir spējis izvēlēties partiju, kurā saskata iespējas radīt patiešām labāku un veiksmīgāku valsti. Dombrovskis ir gan ar ļoti labu izglītību, gan pieredzi. Acīmredzot turpmāk viņam būs liela ietekme Latvijas ekonomiskajās un politiskajās reformās.

Ja runājam par politiskajām reformām, tad uzmanība jāpievērš citam, nenoliedzami pieredzējušam ekspertam un politiķim Valdim Liepiņam. Viņam ir Oksfordas universitātes maģistra grāds filozofijā, politikā un tautsaimniecībā. Latvijas politikā Liepiņš līdz šim nav bijis pārāk redzama persona. Tomēr jau vairākus gadus ļoti aktīvi darbojās Vēlēšanu reformu biedrībā un ir tās dibinātājs.

Var uzskatīt, ka viņš ir viens no pieredzējušākajiem vēlēšanu sistēmu ekspertiem Latvijā. Iespējams, ka viņa idejas jau pirms kāda laika ir nopietni ietekmējušas Zatleru. Liepiņš ir bijis viens no aktīvākajiem "lokomotīvju" principa noliedzējiem. Tā bija oligarhu iecienītā shēma, ar kuru gadiem ilgi Saeimā varēja aiz pāris spilgtām "lokomotīvēm" ievilkt mazpazīstamus, oligarhu interesēm paklausīgus "podziņu spiedējus". Ar Zatlera kā prezidenta atbalstu šīs princips tika daļēji izskausts jau 10. Saeimas vēlēšanu laikā.

Var pieņemt, ka ar ZRP palīdzību Liepiņš vēl aktīvāk strādās, lai uzlabotu vēlēšanu sistēmu. Pamatmērķis ir, lai vēlēšanu un vispār politiskā sistēma nodrošina deputātu atbildību pret vēlētājiem un samazina atkarību no ietekmīgiem sponsoriem. Liepiņš būs viens no tiem, kurš, izmantojot savu pieredzi un zināšanas, darīs, lai Latvijā tiek iedibināta sistēma, kur, izskaužot vienus oligarhus, vietā nenāks citi. Lielā mērā tieši no Liepiņa būs atkarīgs, vai šīs reformas būs vai nebūs veiksmīgas.

Tai pašā laikā jau šobrīd ir redzamas pretrunas starp Zatlera partijas programmu un Liepiņa uzskatiem. ZRP 4000 zīmju programmā ir rakstīts: "Grozīsim Satversmi, lai dotu tautai tiesības ievēlēt Valsts prezidentu ar paplašinātām pilnvarām." Valdis Liepiņš ir pret šo priekšlikumu. Savā ļoti argumentētajā rakstā žurnālā "Ir" 31.maijā viņš kritizē šo ideju kā bīstamu un nepiemērotu Latvijai, rakstot: "(..) varam secināt, ka tautas vēlēts prezidents neveicinātu nevienu no augstāk minētajiem prezidenta pienākumiem - būt politiski neatkarīgam un neitrālam, tautu vienojošam un tās intereses aizstāvošam -, bet panāktu tieši pretējo."

Liepiņš profesionāli un pamatoti noraida ideju par tautas vēlētu prezidentu kā labu risinājumu valstij, secinot: "Jāšaubās, vai tāds prezidents strādātu tautas interesēs. Iespējams, ka tauta domātu, ka pati šo prezidentu ievēlējusi. Bet tauta būtu maldināta un maldījusies!" Šobrīd, kad Liepiņš ir iestājies ZRP rindās, atliek tikai minēt - vai viņš ir mainījis savu viedokli, vai arī partija spēs pieņemt, sadzirdēt atšķirīgu viedokli.

Kembridžas universitātes sociālantropoloģijas doktors Roberts Ķīlis formāli nav Zatlera partijas biedrs. Tai pašā laikā neviens nešaubās, ka viņš tajā ir iekšā līdz ausīm, ja ne pat dziļāk. Kopš 2008.gada viņš bija Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs un acīmredzot viens no aktīvākajiem Zatlera komandas intelektuālajiem dzinējspēkiem.

Šobrīd ZRP viņu nosaukusi kā savu kandidātu izglītības ministra amatam. Nevienam ekspertam nav šaubu, ka jebkuras valsts nākotni izšķirīgi nosaka tieši izglītības sistēma. Ja Ķīlis kļūs par ministru, tad tieši no viņa būs atkarīgs, vai Latvijas izglītības sistēmā notiks valsts nākotni izšķirošas reformas. Daudzi gan šaubās par viņa spējām akadēmiski interesantas idejas pārvērst reālos darbos.

Jebkurā gadījumā Ķīlis ir jau otrais Zatlera komandas biedrs ar pasaulē ļoti augsti vērtētās universitātes diplomu. Piedevām viņš tāpat kā Liepiņš jau vairākus gadus ir bijis saistīts ar aktīvo politiku visaugstākajā līmenī. Pieredzes trūkumu pārmest arī nevar.

Intervijā žurnālā "Rīgas Laiks" 2010.gada septembra numurā viņam jautā - tu karotu, ja būtu jākaro par Latviju? Ķīlis atbild: "Domāju, ka es jau tā karoju. Nav tikai jāšaudās. Zināmā mērā tu karo kaut kādā ideju laukā, un bieži vien tas ir ļoti liels, idejas tomēr tiek kaut kādā veidā konfrontētas ar tām, kas notiek citu valstu domu centros. Tas arī ir zināmā mērā kariņš. Es karoju par to, lai man te būtu mājas."

Atvaļinātais pulkvežleitnants, drošības iestāžu veterāns Rihards Kozlovskis publiskajā politikā ir faktiski nepazīstama persona. Tai pašā laikā viņš ir saistīts ar valsts drošību jau no 1991.gada un pamatoti uzskatāms par šīs jomas profesionāli. NATO Rīgas samita laikā bijis organizācijas biroja Drošības pasākumu koordinācijas nodaļas vadītājs. ZRP viņu virza iekšlietu ministra amatam. Par viņa ietekmi partijā liecina fakts, ka Kozlovskis apstiprināts par partijas organizatoriskā darba vadītāju. Divmetrīgajam bijušajam airētājam ir divas augstākās izglītības, viena no tām - jurista. Viņš būs atbildīgs par to, cik organizatoriski spēcīga būs šobrīd viena no ietekmīgākajām partijām valstī.

Neapšaubāmi košākā šā vārda burtiskajā nozīmē Zatlera komandas pārstāve - juriste Sandra Sondore-Kukule. Lielāka sabiedrības daļa viņu pazīst kā tipisku "jauno latvieti", kas vienmēr izskatās kā no modes žurnāla "Vogue" lapām izkāpusi, ciena īpaši dārgus auto un ik pa brīdim iekuļas neglītos skandālos.

Nav pamata domāt, ka Zatlers par šo viņas reputāciju neko nenojauš. Tomēr viņš riskēja Sondori-Kukuli iekļaut kandidātu sarakstā. Vēlētāji šo domu neatzina par labu esam un viņu burtiski izsvītroja. Tomēr Kukule pat nedomāja atkāpties - sarunās par jaunās koalīcijas veidošanu viņa atkal ir cieši blakus Zatleram. Acīmredzot ir kāds nopietns arguments, kādēļ Zatlera Reformu partijas līderis Zatlers tik spītīgi ignorē vēlētāju un ekspertu kritisko attieksmi.

Iespējams, iemesls ir viņas ļoti pamatīgā pieredze likumdošanas jautājumos visaugstākajā līmenī. Sondore-Kukule ir bijusi likumdošanas padomniece ne tikai prezidentam Zatleram, bet arī Vairai Vīķei-Freibergai. Acīmredzot abi valsts visaugstākie politiķi ir pienācīgi novērtējuši viņas spējas un zināšanas likumdošanas jomā. Šajos gados Sondore-Kukule ir uzkrājusi unikālu pieredzi darbā ar visaugstākā līmeņa dokumentiem.

Strādājot prezidentes pilī, viņa pavisam noteikti ir uzkrājusi arī pieredzi darbā ar Latvijas politisko eliti. Sondore-Kukule perfekti pazīst šo vidi līdz pat pēdējām intrigu detaļām. Zatlera partijai noteikti noder politiskās virtuves pieredzējusī haizivs. It īpaši laikā, kad notiek sarunas par jaunās koalīcijas izveidi. Šajā procesā viņas zināšanas un pieredze ir ļoti būtiska.

Tomēr, ja partija turpinās ignorēt Sondores-Kukules reputācijas problēmas, tad tas neizbēgami radīs sarežģījumus viņai pašai un partijai. Zatleram būs grūti runāt par "jaunu politisko kultūru" ar dārgu džipu cienītāju pie sāniem.

Valdi Zatleru var uzskatīt par līdz galam nenovērtētu prezidentu. Jākonstatē, ka viņš savus pienākumus pildīja daudz labāk un drosmīgāk, nekā tas tiek atzīts. Vispirms jāatceras, ka viņš bija valsts vadītājs ļoti sarežģītā laikā, Zatlers bija krīzes laika, nevis "trekno gadu" prezidents.

Faktiskais ienācējs politikā Zatlers uzreiz saskārās ar ļoti sarežģītām iekšējām un ārējām problēmām. Valsts bija uz bankrota robežas, un politiskā situācija tuvu anarhijai. Patiesībā tas ir brīnums, ka valstī izdevās saglabāt kaut kādu stabilitāti pēc Parekss kraha, Kalvīša un Godmaņa valdību nožēlojamās izgāšanās, pēc Lietussargu revolūcijas un 13.janvāra nemieriem. Tieši Zatlers bija tas, kurš piespieda valdību atrast pieņemamu kompromisu valstij tik nepieciešamā aizdevuma saņemšanai. Nav pamata teikt, ka Zatlers četrus gadus neko neteica par valsts nozagšanu. Viņš ir atdevis Saeimai 13 likumus otrreizējai caurlūkošanai.

Spilgts piemērs ir 2010.gada 17.jūnija Valsts prezidenta uzruna Saeimā, kur iebilda pret privatizēto zemju vērtības samazināšanu, nosaucot to par valsts apzagšanu. Daudzi pārmet, ka viņš iepriekšējās vēlēšanās neko neteica par oligarhiem. Der atcerēties, ka toreiz vēlēšanās piedalījās visas oligarhu partijas un viņa iejaukšanās būtu prezidenta neitralitātes principa pārkāpšana. Viņš nedrīkstēja ietekmēt vēlēšanu procesu. To toreiz vajadzēja daudz aktīvāk darīt citām partijām, it īpaši Vienotībai.

Zatlers sevi kā drosmīgu politiķi apliecināja jau 2007.gada rudenī Lietussargu mītiņa laikā Doma laukumā. Tas vēl bija laiks, kad Zatlers tika uzskatīts par oligarhu ielikteni. Ierodoties uz mītiņu, viņš riskēja burtiskā nozīmē, ja ne dabūt ar lietussargu pa kaklu, tad vismaz tikt izsvilpts. Tajā laikā pat Kalvītis no Saeimas ēkas muka ārā pa sētas durvīm. Šajā situācijā Zatlers nenobijās un kāpa uz skatuves, lai runātu ar sabiedrību.

Arī slavenais Rīkojums Nr. 2 liecina par īpašu politisko drosmi. Var daudz un dažādi spekulēt, kāpēc viņš ierosināja atlaist Saeimu, tomēr nevar noliegt, ka kaut ko tādu var izdarīt tikai politiķis ar "iekšām". Vēl jāpiebilst, ka slavenā "atlaišanas" runa bija spožs politiskās retorikas paraugs. Atjaunotajā Latvijas Republikā nevienam politikas profesionālim nebija izdevies pateikt tik iespaidīgi kā dakterim Zatleram. Īpatnēji, ka Latvijas vadošie politikas eksperti par to kautri klusē. Šobrīd, pēc viņa ierosinātās Saeimas atlaišanas, var droši apgalvot, ka oligarhu vara ir saņēmusi pamatīgu triecienu. Un ir radīti apstākļi, lai jaunu oligarhu parādīšanās tiktu stipri apgrūtināta.

Neviens nav balts un pūkains

Augstākminētie ir tikai daži no redzamākajiem Zatlera Reformu partijas pārstāvjiem. Neviens no viņiem nav balts un pūkains. Tai pašā laikā ir maldīgi viņus uzskatīt par nepieredzējušiem iesācējiem. Viņiem visiem ir pietiekami liela profesionālā un politiskā pieredze. Rekordīsā laikā ir izveidota partija, kurā apvienojušies izlēmīgi profesionāļi. Tas ir spēks, kuru nedrīkst nenovērtēt. Tai pašā laikā sabiedrībai, ekspertiem un masu medijiem ir jāspēj būt pietiekami uzmanīgiem un prasīgiem.

Jau vistuvākajā laikā Zatlera brigādi gaida divi ļoti nopietni pārbaudījumi. Pirmais uzdevums ir ārkārtīgi sarežģīts – jaunās koalīcijas izveidošana. Tas, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi ZRP piedalīsies šajā procesā, norādīs, vai ZRP ir profesionāļi vai tomēr “ātri uzcepto” pankūku partija. Otrs pārbaudījums būs viņu spēja sadarboties ar citām partijām veidojot valdību. Arī citās partijās netrūkst pieredzējušu un ārkārtīgi spēcīgu profesionāļu.

Bez pieminētajiem ZRP rindās jau šobrīd sāk iezīmēties vairāki redzami biedri, kuri pamatoti rada nopietnas bažas un šaubas. It sevišķi, ja tie redzēti ļoti apšaubāmas reputācijas politmanipulatoru sabiedrībā.

Ja aligators Čabulītis šodien būtu dzīvs, tad viņš būtu pārsteigts par to, kā valsts ir mainījusies kopš 2007.gada. Bet … varbūt arī nebūtu.