/nginx/o/2018/07/13/8951663t1hd753.jpg)
Kopējā drošības situācija pasaulē un Latvijā pēdējos četros gados ir kļuvusi "mazliet nedrošāka". Tas lielā mērā saistīts ar ekonomisko krīzi un nākotnes neparedzamību, arī kā attīstīsies Eiropas Savienībā, šādu viedokli "Dienai" paudis aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Pabriks drošības situāciju saista ar vispārējām problēmām pasaulē. "Mana personīgā intuīcija ir, ka patlaban esam mazliet nedrošāki nekā pirms četriem gadiem. (...) Ņemot vērā to, kā attīstās Tālie Austrumi un aug Ķīnas ambīcijas vai Krievijas virzība uz autoritāru pārvaldi, arī tas, ka ES kopējā pārvalde buksē, es teiktu, ka labākajā gadījumā esam turpat."
"Jānotur" aizsardzības budžets
Ministrs par savu galveno prioritāti amatā izvirzījis aizsardzības budžeta noturēšanu. "Ja nebūs budžeta, jebkuru citu prioritāti ir gandrīz neiespējami piepildīt. Ar entuziasmu un spīdumu acīs vien būs grūti pārliecināt savus karavīrus un arī sabiedrotos par kaut kādas politikas esamību. Skatoties uz 2012. gadu, uzdevums būtu ciest minimālus zaudējumus, ja vispār ciest," sacījis politiķis.
Pabirks lēš, ka nākamgad aizsardzības budžetu izdosies noturēt nedaudz virs viena procenta no iekšzemes kopprodukta, bet bažas darot 2013. un 2014.gada plāni. "Finanšu perspektīvas, ko Finanšu ministrija ir piedāvājusi līdz šim, diemžēl mums nav pieņemamas. Tās liek mums noslīdēt līdz 0,8% 2014.gadā. Tas jau ir saistīts gan ar drošības sekām valstī, gan ar strukturālām sekām mūsu Nacionālajos bruņotajos spēkos, gan ar starptautiskās sadarbības mazināšanu."
"Man nupat bija tikšanās ar ASV vēstnieci, kas bija pirmā, kura atnāca pie manis, skaidri un gaiši pasakot, ka viņi savā kongresā ļoti rūpīgi seko līdzi mūsu budžeta debatēm. Viņu lēmums par ASV militāro atbalstu Latvijas bruņotajiem spēkiem būs atkarīgs no tā, vai mēs paši vēlēsimies šeit kaut ko darīt," uzsvēris politiķis, "teiksim tā, viņi saprot, ka tuvākajā laikā mums būs grūti piecos septiņos gados panākt 2%, bet es domāju, ka amerikāņiem un mūsu kaimiņiem Baltijā ir svarīgi, ka parādām tuvāko triju gadu perspektīvā to, ka liksim kaut ko klāt. Ir skaidrs, ka amerikāņu vēlētājiem vai kongresmeņiem ir grūti paskaidrot, kāpēc ASV ir jāsniedz militārā palīdzība Latvijā, ko sniedz katru gadu, ja mēs paši par savu drošību nerūpējamies."
Pēc Pabrika vārdiem, griežot budžetu pamatā tiek zaudēti virsnieki un profesionāļi. "Armija nav uzņēmums, kurā krīzes apstākļos atlaiž darbiniekus, kas, teiksim, slauka iekārtas, bet labākos apstākļos aizeju pie bezdarbniekiem un viņus noalgoju. Armijā, lai kļūtu par pulkvedi, vajag 20 gadu izglītību. Ja mēs viņus zaudējam, nevaram pēc tam aiziet uz darba biržu un viņus paņemt. Tā ir 20 gadu investīcija, kas ir zaudēta uz mūžu," teicis ministrs.
Bez budžeta rūk militārā kapacitāte
Pabriks brīdinājis, ka līdzekļu trūkuma gadījumā varot iestāties nespēja nodrošināt minimālo militāro kapacitāti. "Tehnika nolietojas, munīcija tiek izšauta, mums nav ar ko to uzturēt. Tas nozīmē, ka riskējam nonākt tādā situācijā, līdzīgi kā PSRS pēdējos gados. Kaut kādi grausti tur stāvēs un būs uzskaitē, bet mēs tērēsim naudu to uzturēšanai, un jēgas nekādas."
"Treškārt, jau tagad esam uz sarkanās līnijas ar savu starptautisko iesaisti. Nerunājot par Afganistānu, ko visi zina. Te būtu NATO ātrās reaģēšanas spēki. 2009.gadā bija mūsu kārta, tad atteicāmies. Kolēģi saprata, jo bijām krīzē. Tagad mūsu nākamā kārta līdzdalībā ir 2013.gads," teicis ministrs.
Jautāts, vai viņš ir gatavs atkāpties no amata, ja neizdosies nosargāt budžetu, Pabriks sacījis, ka nepieļauj iespēju, ka varētu neizdoties. "Tās būtu pārāk smagas sekas visai valsts drošības sistēmai. Ja šo situāciju varētu atrisināt ar atkāpšanos, kas vienreiz jau ir noticis, - tomēr jāsaprot, ka atkāpšanās ir radikāls solis. Citreiz ir vienkāršāk atkāpties nekā novest to lietu līdz galam," uzskata politiķis.