Krājbanka: Patiesi atbildīgie gļēvi slēpjas, kamēr grāmatvedi–pārmijnieci nosit

Būtībā FKTK ir tikai finanšu uzraudzības iestāde, kuras funkcijas ir pārbaudīt dokumentus kā auditoriem, grāmatvežiem. Irēna Krūmane ir finansiste, nevis profesionāla, īpaši trenēta specdienestu profesionāle. Skandāla sakaitētajā atmosfērā viņa nokļuva kritikas krustugunīs un faktiski tika sabradāta, "nosista ar avīzēm". Vairāki politiķi, dažādi viedokļu līderi paģērēja viņas atkāpšanos faktiski bez jelkādas nopietnas informācijas pamata. Viņi pārmeta Krūmanei bezatbildību, paši nebūdami ne par matu labāki – bezatbildīgi tiesājot, vienkārši uz emociju, nepārbaudītu faktu pamata. Neviens nopietns eksperts – mediju vai finanšu - neuzdrošinātos pasludināt spriedumu ar tik trūcīgu informācijas un pierādījumu daudzumu, kāds bija vēl pirms pāris dienām.

Ekspertu viedums vai populistiski šakāļi?

Būtībā vairāki pašpasludināti demokrātijas eksperti sarīkoja publisku linča tiesu. Līdz šim vienīgais patiešām pamatotas pārmetums ir viņas nespēja sakarīgi skaidrot notiekošo. Smalki runājot – komunikācijas problēmas. Tomēr nopietnā sabiedrībā tas nav pietiekošs iemesls, lai izsistu no ierindas krīzes situācijā svarīgas institūcijas vadītāju. Ir jābūt daudz nopietnākam pamatojumam, pierādījumiem.

Pilnīgi iespējams, ka var parādīties pārliecinoši pierādījumi viņas neprofesionalitātei, nekompetencei, nolaidībai. Bet tam vajadzīgi, skaidri, precīzi un pierādāmi fakti. Jācer, ka ar Krūmanes atkāpšanos viss nebeigsies un viņa neizvairīsies no izmeklēšanas un atbildības. Pēc rūpīgas faktu pārbaudes būtu vērts vēlreiz izvērtēt dažādu ekspertu rīcību – vai viņi bija tik viedi, ka nojauta Krūmanes neprofesionalitāti, vai vienkārši populistiski pelnīja punktus, lamājot publiski netīkamu amatpersonu. Atbildīga rīcība ir jāpieprasa no visiem – ne tikai kritizējamiem, bet arī no pašiem kritiķiem.

Kas gļēvi slēpjas aiz grāmatvedes–pārmijnieces?

Lai kā arī būtu ar Krūmani – skatoties plašāk, viņa ir tikai mazliet vairāk kā grāmatvede–pārmijniece, uz kuru ērti vainu novēlušas daudz nopietnākas un atbildīgākas amatpersonas. Pašas gļēvi palikdamas ēnā. Abas banku krīzes bija ārkārtīgi bīstami apdraudējumi valsts drošībai, neatkarībai. Parex gadījumā tika nodarīti ārkārtīgi lieli zaudējumi valstij, tās iedzīvotājiem, ekonomikai. Pamatīgi ievainota un novājināta ir arī valsts ārējā un iekšējā drošība. Runa ir par simtiem miljonu latu, simtiem tūkstošu valsts iedzīvotāju. Nebūs pārspīlēti teikt, ka daudzi ir reāli gājuši bojā un ir neatgriezeniski sagrauti daudzu ģimeņu likteņi.

Valsts saņēma ārkārtīgi smagu triecienu. Šajā – Krājbankas krīzes gadījumā – zaudējumus vēl tikai mēģinām aplēst, bet tie atkal būs smagi. Aprobežoties tikai ar atbildības pieprasīšanu no FKTK un dažiem politiķiem ir bezatbildīgi un nepasargās mūs no nākošās, iespējamās krīzes. Mainot amatpersonas FKTK un reformējot to, problēma netiks atrisināta pilnībā. Tādēļ šoreiz vajadzētu spēt paskatīties plašāk.

Vairāk nekā tikai banku krīzes. Valsts drošības satricinājumi

Parex un Krājbankas gadījumi nav tikai banku krīzes vien. Abi ir ārkārtīgi nopietni valsts drošības apdraudējumi. Tieši tādēļ ir jāpieprasa atbildība no abiem galvenajiem valsts drošības dienestiem – Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas. Šauri skatoties pēc formāliem likuma burtiem, abas iestādes var mēģināt atkratīties no atbildības.

Drošības policija var mēģināt stāstīt, ka viņu galvenais uzdevums ir ķert ekstrēmistus un teroristus, bet SAB – ķert ārvalstu spiegus un mēģināt izspiegot citu valstu izperinātās ļaunprātības pret Latviju. Tās, visdrīzākais, būs galvenās viņu atrunas, ja kāds politiķis izrādīsies pietiekami drosmīgs, lai pieprasītu viņu atbildību.

SAB neaizsargā Satversmi

Tomēr plašāk skatoties, viņu pats galvenais uzdevums ir rūpēties par Latvijas ārējo un iekšējo drošību visaugstākajā līmenī. Mūsdienās viens no vissvarīgākajiem valsts drošības pamatelementiem ir ekonomiskā stabilitāte, neatkarība un drošība. Katrs lielāks finansiāls, ekonomisks satricinājums neizbēgami ietekmē iedzīvotāju dzīves līmeni, paaugstina spriedzi un padara valsti ievainojamu un atkarīgu no ietekmīgiem, bagātiem kaimiņiem.

Iepriekšējā, Parex krīze faktiski laupīja daļu valsts neatkarības. Mūsu ievēlētie politiķi ir lielā mērā atkarīgi un atbildīgi starptautisko aizdevēju priekšā. Pretēji Satversmē noteiktajam pamatprincipam, ka suverēnā vara pieder tautai, tā ļoti lielā mērā ir atdota starptautiskajiem "donoriem" un ārvalstu politiķiem, biznesam, kas to kontrolē. Līdz ar to SAB nav spējis izpildīt savu pamatpienākumu – aizsargāt valsts pamatlikuma Satversmes būtību.

Drošības policija neievēro finanšu ekstrēmistus

Dažādu veidu banku mahinatori ar savām vērienīgajām blēdībām ir nodarījuši tik lielus zaudējumus Latvijas valstij, kādus nespētu pat teroristu–ekstrēmistu trakākās brigādes. Valsts budžets banku mahināciju rezultātā ir zaudējis simtiem miljonus latu. Drastisko budžeta "griezienu" dēļ ir smagi cietusi veselības aizsardzības, izglītības sistēma. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis reiz teica, ka katrs veselības aprūpei atņemtais miljons nozīmē vairāk mirušu cilvēku. Tas nozīmē, ka krīžu dēļ, nepietiekamas medicīniskās aprūpes dēļ ir miruši daudz vairāk cilvēku, nekā tas būtu bijis normālos apstākļos. Līdzīgi ar izglītības sistēmu – valsts nav spējusi pienācīgi investēt visdrošākajā mūsu nākotnes investīcijā – bērnu izglītībā. Nemaz jau nerunājot par to, ka sagrautās ekonomikas dēļ valsts ir zaudējusi simtiem tūkstošu cilvēkresursu, kuri aizplūduši kalpot citām valstīm. Tie ir ārprātīgi zaudējumi valstij, tās drošība ir pamatīgi novājināta. Vai Drošības policija ir bijusi uzdevumu augstumos, lai novērstu šos apdraudējumus?

Lietuva slēpa informāciju un meloja, SAB – bezspēcīgs

Abos gadījumos – Parex un Krājbankas - Latvijas valsts atbildīgie politiķi un amatpersonas tikušas pārsteigtas nesagatavotas. Neviena no drošības iestādēm nebija spējusi izanalizēt un laicīgi brīdināt par iespējamiem apdraudējumiem. Būtībā abos gadījumos politiķi ir paniski skraidījuši kā vistas ar nocirstu galvu. Sekas ir briesmīgas. Pēc Parex krīzes ir redzami uzlabojumi tieši finanšu drošības ziņā. Var daudz ko pārmest FKTK, bet viņu rīcība tomēr bija puslīdz operatīva un zaudējumi nav tik graujoši kā Parex gadījumā. Tomēr, ja skatās uz drošības iestādēm, tad to rīcība ir bijusi nožēlojami neprofesionāla. Šobrīd ir skaidrs, ka Lietuva jau iepriekš bija gatavojusies pārņemt "Snoras" banku. SAB nebija spējis nodrošināt elementāru informācijas apmaiņu ar Lietuvu par gaidāmo Latvijas drošības apdraudējumu.

Trešdienas LTV raidījumā "Sastrēgumstunda" bija redzams, ka lietuviešu augstākās amatpersonas pretīgi samelojās par informācijas sniegšanu. Viņi bija vismaz vairākas dienas noklusējuši par gaidāmo akciju un Latvijas FKTK informējuši tikai tad, kad viss jau bija noticis. Šajā gadījumā SAB vajadzēja nodrošināt, ka informācija tiktu saņemta cita veidā. Tas netika izdarīts.

Līdzīgi ar pašu Krājbankas faktisko īpašnieku Vladimiru Antonovu. SAB nebija spējis pienācīgi novērtēt viņa apdraudējumu finanšu sistēmai, stabilitātei. Tāpat no abām iestādēm iepriekš nav izstrādāta potenciālo risku, apdraudējumu analīze un rīcības plāns krīzes gadījumos. Protams, viņi stāstīs, ka kaut jau ticis analizēts, bet plašāk stāstīt nedrīkstot un tādā garā. Tas būs kārtējās muļķības. Valsts atkal ir pamatīgi satricināta, zaudējumi ir milzīgi, bet nav redzams absolūti nekāds nopietns darbs, lai to novērstu, iepriekš paredzētu.

Augstākajām valsts drošības iestādēm bija jāspēj to izskaitļot, paredzēt iepriekš. FKTK var pārmest daudz ko, bet, ja kaut viena drošības iestāde būtu viņus brīdinājusi par iespējamiem apdraudējumiem, tad Antonovs nebūtu pielaists pat tuvumā Latvijas finanšu sistēmai.

Gļēvie, neizdarīgie ģenerāļi – Reiniks un Kažociņš

Šīs krīzes pati svarīgākais uzdevums ir kārtīgi izvērtēt tieši drošības iestāžu darbu. FKTK vadītāja ir atkāpusies. Tagad ir pienācis laiks izvilkt gļēvi noslēpušos DP un SAB vadītājus – ģenerāļus Jāni Reiniku un Jāni Kažociņu. Valsts drošība ir pamatīgi satricināta jau divas reizes. Cilvēku un finanšu zaudējumi ir vājprātīgi, ekonomika novājināta, valsts neatkarība daļēji zaudēta. Daži vietējie un ārvalstu mahinatori ir spējuši dot smagus triecienus Latvijai. Tie nav laikus prognozēti un novērsti. Tāpat ir jātiek pilnībā skaidrībā, vai šī nebija kāda plašāka politiski ekonomiska plāna sastāvdaļa, lai ietekmīgi ārvalstu politiskie, lielā biznesa pārstāvji nepalielinātu savu ietekmi pār Latvijas ekonomiku.

Abi drošības dienestu ģenerāļi gadiem ilgi ir slēpušies slepenības aizsegā un izvairījušies no atbildības. Tagad ir pienācis laiks pieprasīt no viņiem atbildību. Viņi ir atbildīgi tieši Latvijas tautas priekšā. Sabiedrībai ir tiesības pieprasīt no viņiem atbildību. Ja politiķi nespēs ar šo uzdevumu tikt galā, tad ir jādara viss, lai pēc iespējas ātrāk tiktu padzīti gan abi ģenerāļi, gan politiķi, kas viņus tikai sev zināmu iemeslu dēļ sargā un saudzē. Ja arī šoreiz netiks uzlabots drošības iestāžu darbs, tad nākamā krīze ir tikai laika jautājums.