RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Aizbraucēji būtu balsojuši vēl aktīvāk, ja vien...

Santa Kvaste/ TVNET 350
  • Raksts
  • Video
  • Foto
Foto: TVNET lasītājs

Ja valodu referendumā varētu balsot arī elektroniski, nevis tikai izstāvot vairāku stundu garas rindas pie vēlēšanu iecirkņiem, ārvalstīs nobalsojušo skaits būtu vēl lielāks. Daudz aizbraucēju labprāt izmantotu elektronisko balsošanu, jo tā būtiski atvieglotu ārpus valsts robežām dzīvojošo Latvijas pilsoņu dzīvi. Savukārt Centrālajā vēlēšanu komisijā iesaka aizbraucējiem nekurnēt...

CVK vadītājs iesaka... nekurnēt

Daudzviet ārvalstīs balsotgribētāju skaits bija tik liels, ka pietrūka sagatavoto biļetenu un nācās kopēt papildu balsošanas zīmes. Vairākās vietās rindās pie balsošanas iecirkņiem bija jāgaida pat trīs un četras stundas.

Runājot par lielo ārvalstīs nobalsojušo Latvijas pilsoņu skaitu, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars referenduma naktī sacīja, ka ļaudīm, kas sūdzas par ilgo stāvēšanu rindā, vajadzētu brīvprātīgi doties palīgā referenduma rīkošanā, nevis kurnēt par to.

Organizētājiem jāsedz daļa izdevumu

Savukārt portāla «balticireland» redaktore Laima Ozola, runājot par balsošanas iecirkņiem, portālam TVNET atgādināja: «Izņemot vēstniecību, pārējie vēlēšanu iecirkņi ir jāveido pašiem uz vietas - jāatrod telpas, jānokomplektē komisijas sastāvs, jāsaskaņo ar pašvaldību, jānoorganizē aizklāta balsošana, jādabū urna utt.

Arī daļa izdevumu jāsedz pašiem.

Tāpēc es personīgi domāju, ka latvieši Īrijā ir izdarījuši maksimāli iespējamo, ņemot vērā, ka referenduma iecirkņus ir ierīkojuši brīvprātīgie - ziedojuši savu laiku un naudu.

Protams, mums nekas nebūtu iebilstams pret desmit iecirkņiem, bet kurš uzņemsies tos ierīkot? Īpaši grūti ir atrast telpas, kuras par saprātīgu cenu būtu pieejamas gandrīz 24 stundas, no plkst. 6.30 rītā līdz pusnaktij, kamēr tiek saskaitīti rezultāti.

Šajā ziņā vieglāk ir valstīm, kurās mīt arī trimdas pārstāvji, jo viņiem ir savas telpas. Emigrācijas latviešiem Īrijā savu telpu nav.»

Garās rindas sabaida

Ozola arī atzina, ka garās rindas nobiedējušas daudzus balsotgribētājus. «Balsotāju aktivitāte būtu bijusi lielāka, ja nebūtu 4 stundu gara rinda.»

Cilvēki ieraudzīja to garo rindu un gāja prom.

Runājot par elektronisko balsošanu, viņa atzina, ka doma par to «teorētiski jau izklausās skaisti, bet kā praktiski notiks elektroniskā balsošana?

Ja vajadzēs elektronisko parakstu, tad tāda te nevienam nav.»

Rezumējumam portāla pārstāve norādīja: «Vispār šis referendums liek izdarīt pavisam citu secinājumu.

Ja cilvēkam jautājums, par ko jābalso, šķiet aktuāls, tad viņš stāvēs arī četras stundas rindā, lai nobalsotu, ja nē - kā Saeimas vēlēšanas, tad nelīdzēs nekādas elektroniskās balsošanas.»

Vēlas elektronisko balsošanu

Vairāki citi ārvalstīs dzīvojošie latvieši ar TVNET starpniecību izteica kritiku par tagadējo balsošanas kārtību.

Gan Lielbritānijā, gan Skandināvijas valstīs dzīvojošie elektronisko balsošanu saredz kā risinājumu, lai pie iecirkņiem nākamajā referendumā nebūtu jāgaida vairāku stundu garās rindās.

Turklāt viņi pauda pārliecību - ja būtu pieejama elektroniskā balsošana, referendumā piedalītos daudz vairāk ārpus valsts dzīvojošo pilsoņu.

Ja var balsot tikai iecirkņos, daudzi netiek uz balsošanu, jo iecirkņi atrodas pārāk tālu. Lai aizbrauktu līdz tiem, jātērē daudz laika un naudas. Tāpat daļa latviešu sestdienās strādā un līdz ar to nevar nokļūt līdz iecirkņiem.

Arī politologs Ivars Ījabs sarunā ar TVNET atzina - ja būtu elektroniskā balsošana, ārvalstīs dzīvojošo aktivitāte šai referendumā varētu būt līdz pat 10% lielāka.

Taču visus Latvijas pilsoņus arī tādā veidā neizdotos motivēt piedalīties vēlēšanās, jo aptuveni piektdaļa cilvēku vienalga nebalsotu.

Elektroniskās balsošanas ieviešana ir laika jautājums, viņš teica un uzsvēra, ka

lielākais stulbums ir tas, ka nav ieviests e-paraksts.

Ja elektroniskais paraksts būtu jau ieviests, elektroniskās balsošanas sistēma būtu lētāka un vieglāk ieviešama.

Tās bremzēšana esot Latvijas politiķu vaina.

Politologs arī norādīja, ka vairākus gadus pēc elektroniskās balsošanas ieviešanas joprojām vajadzēs nodrošināt iespēju balsot iecirkņos, jo ne visi pilsoņi uzreiz varēs un gribēs balsot elektroniski.

Politiķi un Centrālā vēlēšanu komisija jau iepriekš kritizēta par elektroniskās vēlēšanu sistēmas neieviešanu.

CVK Arnis Cimdars
350 Komentāri