Uz Krievijas centieniem īstenot savus slēptos mērķus Latvijā ir jāreaģē, nepārtraukti skaidrojot savu vēsturi un cīnoties par savu patiesību, ceturtdien publicētā intervijā žurnālam «Ir» atzinis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Kažociņš.
Kādi ir Krievijas slēptie mērķi?
Pēc viņa teiktā, Krievijas atklātie mērķi ārpolitikā ir uzturēt labas attiecības ar Latviju, bet pusslēptie mērķi ir nodrošināt, lai Krievijai ir īpašas tiesības visā bijušajā PSRS teritorijā un lai būtu starptautisks akcepts, ka Krievijai ir svēts pienākums rūpēties par savu tautiešu labklājību un drošību ārpus Krievijas.
«Tā nonākam pie četriem slēptajiem mērķiem. Pirmais ir norādīt uz Latviju kā neizdevušos valsti, kura 20 gados neko labu nav paveikusi, un izstāšanās no PSRS bija kolosāla kļūda. Otrs - ka Latvijā notiek konsekventa minoritāšu diskriminācija. Trešais - ka Latvijā mēģina pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi. Un ceturtais, ka Latvijā atdzimst nacisms un mēs glorificējam Hitlera atbalstītājus,» klāstīja Kažociņš.
Izmantotas vairākas organizācijas
SAB priekšnieks vērsa uzmanību, ka šo mērķu sekmēšanai tiek izmantotas vairākas organizācijas, ne tikai Krievijas prezidenta dibinātais fonds «Russkij Mir», par kuru nesen izskanēja informācija, ka vairāk nekā 20 Latvijas organizāciju pēdējo četru gadu laikā no tā saņēmušas naudu.
««Russkij Mir» ir tikai viena no organizācijām, kuras tiek izmantotas, lai sekmētu šos četrus slēptos mērķus. Labi pazīstama ir «Rossotrudņičestvo». Pagājušajā gadā prominenta bija «Istoričeskaja pamjatj», tagad tās vietā ir Borisa Špīgela vadītais «Mir bez nacisma», kam ir lieli resursi,» teica Kažociņš.
Viņš gan neatklāja, par cik lielām summām ir runa, jo šī informācija ir konfidenciāla. «Līmenis ir diezgan augsts. Tas, kas tika atspoguļots jūsu žurnālā [rakstā par «Russkij Mir»], ir tikai daļa,» piebilda SAB priekšnieks.
Jārīkojas ar likumīgiem rīkiem
«Lai to novērstu, jārīkojas nevis ar slepeniem pasākumiem, bet likumīgiem rīkiem - ar tiesībsargājošām iestādēm, varbūt ar likumu maiņām, bet visvairāk ar pašu lietas būtību. Mums ir nepārtraukti jāskaidro mūsu vēsture. Ir jācīnās par mūsu patiesību, jo to noliedz. Ja sekmīgi to darīsim, tad šie [Krievijas] centieni nebūs veiksmīgi,» uzsvēra Kažociņš.
Jau vēstīts, ka vairāk nekā 20 Latvijas organizāciju pēdējo četru gadu laikā ir saņēmušas naudu no Krievijas prezidenta dibinātā fonda «Russkij Mir», liecina Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra «Re:Baltica» pētījums, kas pagājušajā nedēļā tika publicēts žurnālā «Ir».
«Russkij Mir» («Krievu pasaule») izveidots pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojuma 2007.gadā, lai popularizētu krievu valodu un kultūru, veidotu krievu centrus visā pasaulē. Pēc «Re:Baltica» aprēķiniem, «Russkij Mir» apstiprināto grantu kopējā summa kopš 2008.gada Latvijā pārsniedz 170 tūkstošus eiro. Par šo naudu rīkoti kultūras pasākumi, konferences, izdotas mācību grāmatas un filmas, kas lielākoties slavina krievu nācijas varenību.
Lai arī «Russkij Mir» sevi pozicionē kā kultūras organizāciju, naudas saņēmēju vidū ir politiķi, arī eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka, «Saskaņas centra» līderis Nils Ušakovs un krievu valodas referenduma līdzautors Aleksandrs Gapoņenko.
