Kaut kā stulbi sanācis (75)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TVNET kolāža

Latvijas kinematogrāfa spožākajā «Film noir» pērlē – «Ceļojums uz Tukumu» Jāņa Vaišļas varonis, draudzīgi apkampjoties, pārlauž Arta Volfa tēla – sirsnīgā karaļa mugurkaulu. (1) Upuris sabrūk un acumirklī izlaiž garu. Nedaudz vīlies, Vaišļas varonis konstatē: «Kaut kā stulbi sanāca.» Pašreizējā situācija valdošajā koalīcijā izskatās traģikomiski līdzīga.

Nacionālā Apvienība dzelžainā tvērienā apkampusi Vienotību un pašu Latvijas glābēju Valdi Dombrovski. Viņi stingri paģēr nākamā gada budžetā palielināt atbalstu jaunajiem vecākiem. Pretējā gadījumā nebalsos par budžetu, kas nozīmē valdības mugurkaula pārlaušanu. Vienotības vadošie biedri iebilst pret šādu uzvedību, jo tas apdraud budžeta mugurkaula stabilitāti un nākotnē valstij var dārgi maksāt. Piedevām viņi norāda – pašreizējā budžetā jau esot cienījama demogrāfijas atbalsta pakete. Nacionālā Apvienība iebilst, ka izlēmīgi nerīkojoties, nākotnē nav jēgas nekādiem budžeta rāmjiem, jo latviešu tauta pāris paaudžu laikā vienkārši iznīks. Daži viedie politiskie apskatnieki jau izskaitļojuši, ka Nacionālā Apvienība tīši pin intrigas, lai gāztu valdību.

Šīs TV «ziepju operām» līdzīgās kaislības izskatītos smieklīgas, ja vien situācija nebūtu baisi nopietna. Abos gadījumos – ja sabruks pašreizējā valdība vai netiks kaut mēģināts risināt dzimstības problēmas, sabiedrība varēs vien nopūsties un teikt: kaut kā stulbi sanāca. Dilemma ir tāda, ka pat Šekspīra Hamlets nosvīstu – riskēt ar valdības stabilitāti trauslās ekonomiskās stabilitātes atjaunošanas laikā vai likt uz spēles tautas nākotni?

Demogrāfi, darba devēji, baņķieri nopietni uztraukušies

Savi aizstāvji ir NA pozīcijai un savi – Vienotības. Abas partijas ir izplatījušas savus video paziņojumus. NA savu pozīciju skaidro ļoti lakoniskā, pārskatāmā mazliet vairāk nekā piecu minūšu garā videoklipā. (2) Pamatdoma – ir jāpalīdz jaunajiem vecākiem ar pieklājīgām māmiņu algām, jānodrošina vietas bērnudārzos. Īpaši sociāli mazāk aizsargātajām. Pretējā gadījumā jau pēc pārdesmit gadiem no 1,3 miljona latviešu pāri palikusi būs tikai puse, bet vēl pēc simts gadiem tikai desmit procenti. Un tās nav vienīgās problēmas. NA norāda arī uz igauņu sekmīgo pieredzi, ieviešot līdzīgus demogrāfijas atbalsta risinājumus.

NA priekšlikumu atbalsta viens no redzamākajiem Latvijas demogrāfijas speciālistiem – Ilmārs Mežs, Māmiņu klubs, Nākotnes fonds, Latvijas darba devēju konfederācija, Privāto pirmsskolu izglītības iestāžu biedrība, asociācija «Ģimene», Vecāku forums. Nav taisnība, ka Ilmārs Mežs ir gandrīz vienīgais demogrāfijas speciālists, kurš brīdina par briesmām. Gada sākumā Ekonomikas fakultātes statistikas un demogrāfijas katedras vadītājs, profesors Pēteris Zvidriņš norādīja: «Esam atsviesti viszemākajā punktā, kāds Latvijā vēsturiski ir novērots – vidēji uz vienu sievieti dzimst 1,1 bērns. Paaudžu nomaiņa noris vien 60% apjomā.»

Uztraukušies ir arī lielā biznesa pārstāvji. «Latvijas Avīzes» žurnālists Ģirts Zvirbulis raksta – «Dzimstības pieauguma rezultātu Latvija varētu sajust vien pēc gadiem divdesmit (3). Taču politiķi, neskatoties uz kaismīgām runām, komisijām un padomēm, pat īsti nav mēģinājuši apturēt šos ratus. Tādēļ uztraukties sāk arī baņķieri.» Viņš citē «Swedbankas» bankas galveno ekonomistu Latvijā Mārtiņu Kazāku, kurš saka: «... mūs kā ekonomistus Latvijas demogrāfija satrauc no biznesa puses. Ja līdzšinējās tendences iedzīvotāju skaita izmaiņu ziņā turpināsies, tad reģioni kļūs tukšāki, cilvēki – nabadzīgāki. Un iespējamajam investoram, vērtējot, piemēram, kādas ražotnes atvēršanu, šis reģions kļūs mazāk pievilcīgs.»

«Neatkarīgā Rīta Avīze» citē bijušo prezidentu, Reformu partijas līderi Valdi Zatleru: «Jāpasaka taču godīgi, ka mēs neko neesam izpildījuši no savas programmas demogrāfijas jomā. Tā ka šeit mūsu intereses ar VL–TB/LNNK sakrīt. Jāskatās vienīgi, kādus konkrēti pasākumus mēs demogrāfijas jomā ar budžeta naudu atbalstām – vai efektīvus, kas dod cerības ģimenēm, vai arī tikai populistiskus pasākumus, kas skaisti skan, bet ģimenēm neko nedod.» (4)

Aizņēmāmies miljardus eiro. Aizņemsimies arī bērnus?

Valdis Dombrovskis citās problēmsituācijās vienmēr uzsver dialoga nepieciešamību ar nozares pārstāvjiem. Šajā gadījumā tieši nozares pārstāvji norāda uz kritisko situāciju un risinājumiem. Šoreiz Vienotības pārstāvji to sauc par ultimātu un populismu. Kaut kādā ziņā Dombrovskis sāk atgādināt kādreizējo premjerministru Aigaru Kalvīti, kurš, tuvojoties finanšu krīzei, rīkojās pārāk neizlēmīgi un lēni, par spīti speciālistu brīdinājumiem. Toreiz par ekonomikas pārkaršanu un nepieciešamību veikt straujas reformas runāja arī pats Valdis Dombrovskis. Tikai šoreiz runa ir par daudz smagāku krīzi – demogrāfisko. Valstij iekrītot finanšu bedrē, Latvija bija spiesta aizņemties milzīgas summas. Tas bija sāpīgi. Tomēr izdarāms. Vai, iekrītot demogrāfiskajā bedrē, ekonomikas un galvenais – nācijas glābšanai varēsim aizņemties bērnus?

Nav taisnība, ka Vienotības pārstāvji neapzinās situācijas sarežģītību. Viņi gan norāda, ka jāspēj uz problēmu raudzīties plašāk. Pats galvenais ir normalizēt valsts finanšu un ekonomisko situāciju tik tālu, ka vecāki spēj pienācīgi uzturēt bērnus arī bez pārāk lieliem valsts pabalstiem. Tāpat viņi norāda, ka, pārāk satricinot budžetu, starptautiskās reitingu aģentūras var pazemināt valsts vērtējumu, kas nozīmētu maksāt lielākus procentus par iepriekšējo valdību sataisītajiem parādiem. Tās būtu ļoti ievērojamas summas. Līdzīgi NA arī Vienotība ir izplatījusi internetā Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena skaidrojumu. (5). Viņš ļoti detalizēti skaidro valdības ieceres un plānus demogrāfijas atbalstam. Kā lielu panākumu viņš uzsver drīzā nākotnē paredzēto valsts pabalstu palielinājumu par otro bērnu līdz 16 latiem, par trešo un katru nākamo – 24 latus. Šo summu viņš sauc par pietiekami nopietnu.

Vēl Ašeradens skaidro, cik svarīgi ir noturēt pārdomātu un sabalansētu budžetu. Mulsina vien viņa vaļsirdīgā atzīšanās, ka nespēj prognozēt, kad dzimstības bilance beidzot būs pozitīva, proti, beigsies Latvijas izmiršana. Vēl viņš uzskaita virkni problēmu, kas radīsies, ja pēkšņi notiks neliels demogrāfiskais sprādziens. Viņš saka, ka vispirms ir jāsakārto izglītības sistēma, veselības aprūpe un citi jautājumi. Pretējā gadījumā bērnu vecāki pēc kāda laika var sākt izceļot uz citām valstīm, kur sociālā aizsardzība ir labāka. Vēl Ašeradens diplomātiski pārmet NA elastības trūkumu sarunās. Viņam ir aizdomas, ka NA ir vairāk ieinteresēta konfliktā ar Vienotību, nevis situācijas risinājumā. Tas sasaucas ar dažu citu Vienotības biedru un «Ir» žurnālistu aizdomām, ka konflikts ir mākslīgi radīts, lai ar cēliem saukļiem gāztu valdību un izveidotu kādu citu koalīciju. NA, protams, to noliedz kā absurdu sazvērestības teoriju.

Latvieši ir ļoti izpalīdzīga tauta, bet šis vairs nav ceļojums uz Tukumu

Kopumā situācija ir neapskaužama: NA paziņojusi - ja Vienotība nepiekāpjas viņu prasībām, tad par budžetu nebalsos. Tas nozīmē valdības krīzi ar visām no tā izrietošajām sekām. Savukārt Vienotībai ir ārkārtīgi grūti piekāpties NA prasībām, jo tas nozīmēs riskēt ar valsts finanšu disciplīnu. Viņiem ir svarīgi noturēties budžeta rāmjos. Vienīgā problēma, ka ilgtermiņā šis rāmis var pārvērsties par nācijas zārka vāku. Nav zināms, vai NA straujie un radikālie priekšlikumi ir drošs risinājums. Ziemeļvalstu un Igaunijas pieredze rāda, ka var izdoties. Vienīgais kas ir pilnīgi skaidrs – latviešu skaits šobrīd ir mazāks nekā tālajā 1925. gadā. Šobrīd latviešu ir vēl mazāk nekā tas bija pat okupācijas gados. Mēs turpinām izmirt. Katru gadu jau kopš 1991. gada. Iestājoties Eiropas Savienībā, izmirstošie Latvijas iedzīvotāji ir lielā skaitā devušies uz vecajām ES valstīm palīdzēt viņiem risināt demogrāfijas problēmas – daudzi Latvijā dzimušie, skolotie šobrīd spiesti strādāt un maksāt nodokļus vecajās ES valstīs. Cilvēkresursu ziņā mēs esam atbalstījuši viņu ekonomikas ar vairākiem miljardiem eiro. Ar uzmanīgu un taupīgu finanšu disciplīnu mēs nopelnīsim arī godu pievienoties eirozonai. Tad palīdzēsim arī tai. Ņemot vērā, ka drīz Latvijā būs daudz brīvas zemes, tukši lauki un pilsētas, – varēsim palīdzēt viņiem arī ar imigrantu izvietošanu. Daudzas vecās ES valstis jau nespēj ar viņiem tikt galā.

Latvieši ir ļoti izpalīdzīga tauta. Citējot filmu «Ceļojums uz Tukumu»: «Kaut kā stulbi sanācis.» Tikai šis vairs nav ceļojums uz Tukumu.

Avoti:

1. Filma «Ceļojums uz Tukumu» http://www.youtube.com/watch?v=HS3VcBuyuPE

2. Nacionālās apvienības demogrāfijas risinājumu piedāvājums http://www.youtube.com/watch?v=j1c22tr5gVc

3. LA.LV Baņķieri gaida vairāk drosmes no politiķiem demogrāfijas jautājumā http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=362945:baieri-gaida-vairk-drosmes-no-politiiem-demogrfijas-jautjum&Itemid=436

4. NRA.lv Spilgts citāts: jāpasaka godīgi, ka mēs neko neesam izpildījuši demogrāfijas jomā http://nra.lv/latvija/80880-spilgts-citats-japasaka-godigi-ka-mes-neko-neesam-izpildijusi-demografijas-joma.htm

5. Arvils Ašeradens VIENOTĪBAS Video sarunā 11.10.2012. http://www.youtube.com/watch?v=9WMYa1LXFMY&feature=plcp

Komentāri (75)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu