Lai varētu nosegt «trekno gadu» laikā slimnīcu būvniecības projektiem ņemtos valsts galvotos kredītus, nepieciešams tarifos jeb pakalpojumu samaksā, atgriezt «attīstības» sadaļu; tai šogad Veselības ministrija prasīs 3,9 miljonus latu, pastāstīja veselības ministre Ingrīda Circene. Ja tarifu necels, tad šīs summas ir jāizmaksā no Valsts kases, jo valsts ir galvojusi, uzsvēra ministre.
Circene arī norādīja, ka «[Bērnu slimnīcā] valsts galvotā kredīta maksājumi gadā veido ap 800 tūkstošiem latu, bet tarifā viņiem tas nav ielikts. Kā tad lai viņi atmaksā šo kredītu?».
Tarifu celšana nenozīmē to, ka tiks paaugstināti pacientu līdzmaksājumi, bet gan to, ka palielina no valsts budžeta maksāto daļu. Ja tarifā attīstības sadaļu neiekļaus, tad kredītu segšanai būs nepieciešama nauda no Valsts kases, jo valsts kredītus galvojusi, sacīja ministre.
Jau izskanējis, ka šā gada otrajā pusgadā veselības nozarei nepieciešami papildu 15,4 miljoni latu zāļu izdevumu segšanai, savukārt 36,6 miljoni nepieciešami, lai uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un veicinātu sistēmas attīstību.
Pēc Circenes teiktā, no šīs summas, 3,9 miljoni latu nepieciešami tarifu celšanai, lai tajos atgrieztu attīstības sadaļu, ko slimnīcas varētu arī izlietot prāvo valsts galvoto kredītu segšanai.
Šī sadaļa no tarifiem tika izņemta krīzes laikā, aģentūra BNS uzzināja Veselības ministrijā (VM).
Circene norādīja, lai arī šī sadaļa tarifos saucas «attīstība,» patiesībā tā ir parādu segšana - neviena no prasībām nav vērsta uz to, lai kaut ko ļoti uzlabotu, bet gan, lai nosegtu iztrūkstošo.
Veselības ministre šo jautājumu esot pārrunājusi ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība), kurš arī esot atzinis, ka saprātīgāk būtu kredītmaksājumus iekļaut tarifā, nevis atsevišķām slimnīcām kādu daļu no tiem nosegt.
«Mēs nevaram nākt un prasīt naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ja tomēr tie ir paredzami gadījumi - mēs to pagājušajā gadā zinājām. Mēs prasām šo sadaļu tarifā nevis tāpēc, lai kaut ko attīstītu un pirktu, bet lai nosegtu trekno gadu laikā paņemtos valsts galvotos kredītus teju 55 miljonu apmērā,» skaidroja Circene.
Viņa arī uzsvēra, ka problēmas jau nerada tikai valsts galvotie kredīti - saistībā ar Eiropas struktūrfondu ieguldījumiem daļai slimnīcu tagad ir jāveic līdzmaksājuma daļa, par ko ir ņemti kredīti. «Tāpat ir pieaugušas infrastruktūras izmaksas, kas tagad ir jāsedz, bet tarifos tas nav iekļauts,» norāda ministre.
Problēmas ar kredītu nomaksu esot ne tikai Bērnu slimnīcai, arī Stradiņa slimnīcai, Rīgas Austrumu slimnīcai, Ludzas slimnīcai.
