Augstā ārstēšanas maksa - noziegums pret iedzīvotājiem (218)

«Problēma ir ļoti sena un tikai viena – finansējums medicīnai ir neatbilstošs,» sarunas sākumā ar TVNET atzīst Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks. Slimnīcu vadītāji trešdien Saeimas Sociālo lietu komisijā tikās ar tās pārstāvjiem, kā arī Veselības ministrijas ierēdņiem, tomēr no viņu teiktā noprotams, ka īpašs progress valsts atbalstā medicīnai nav panākts.

«Gada sākumā tiek parakstīti līgumi, pusgadā slimnīcas, labi zinot to, pieprasa papildus naudu, rudenī saņem un tā izvelk katru gadu,»

vietējo slimnīcu līdzšinējo «izdzīvošanas modeli» raksturo Striks, piebilstot, ka neieguldot papildus naudu nozarē, tas arī turpmāk atkārtosies gadu no gada. Kā norāda Liepājas slimnīcas vadītājs, šāda situācija nav normāla, jo medicīnas iestādes savu budžetu vēlētos plānot vismaz trīs, vai, sliktākajā gadījumā, gadu uz priekšu.

No valsts atvēlētā nepietiekamā finansējuma visvairāk cieš pacienti, turpina Striks. Naudas trūkuma dēļ rindas, piemēram, no diviem mēnešiem ievelkas pusgada garumā un daļa izmeklējumu kļūst par maksas pakalpojumu.

«Tāda samaksa par slimnīcu, 9.50 dienā, nav nekur. Tas ir vienkārši noziegums pret iedzīvotājiem,»

skarbs vērtējumā ir Kurzemes medicīnas iestādes vadītājs. Daudzi nav spējīgi samaksāt šādu summu un paliek parādā slimnīcai. Šī gada parādu apjoms Liepājas reģionālajā slimnīcā ir sasniedzis 8500 latu.

«Sistēma ir visur vienāda. Pacients ienāk, viņš tiek ātri stabilizēts, maksimāli ātri izmeklēts, noteikta diagnoze un rekomendācijas, lai viņš varētu turpināt ārstēties mājās. Katru dienu ir 9.50, tāpēc ir uzstādījums to izdarīt maksimāli ātri. Bet ja pacients nevar samaksāt par slimnīcu, loģiski, ka viņš nevarēs nopirkt arī rekomendētos medikamentus, negriežas pie ģimenes ārsta, un pēc laika iestājas atkal tādā pašā, ja ne sliktākā stāvoklī. Un vēl sliktāk būs arī trešo reizi,» skaidro Striks.

Viņš gan norāda, ka iedzīvotāju veselība ir atkarīga no slimnīcas prasmes izmantot sev piešķirtos līdzekļus. Ja Liepājā konstatētā saslimstība ir ap 8,5%, bet ir vietas, kur tā ir 13%.

«Ko, tie reģioni ir slimāki? Mēs esam viena populācija un saslimstība visur ir vienāda.»

Vidzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs norāda, ka šobrīd tajā izvedojusies vairāk kā 200 pacientu grupa, kam valsts naudu nepiešķir un kurus medicīnas iestāde ārstē par saviem iekrājumiem. Šogad tie bijuši jau 50 000 latu. Tomēr viņš paredz, ka ar tiem varēs iztikt līdz gada beigām. «Mūsu slimnīcas gadījumā es situāciju neraksturotu kā galīgi kritisku, bet nopietnu.»

Komentējot tikšanos Saeimas komisijā, Ruskovam palicis iespaids, ka slimnīcu viedoklis ne līdz galam ticis izprasts. Videzmes reģionālās slimnīcas vadītājs skaidro, ka slimnīcas jau necīnās katra pati par sevi, bet gan pacientu. Tomēr naudu par izārstētajiem pacientiem slimnīca nav saņēmusi.

«Tarifi, par kādiem pacienti tiek ārstēti, nav pārskatīti kopš 2009.gada. Pacientu izmaksas ir stipri augstākas, nekā mēs saņemam šo maksājumu.»

Vidzemes reģionālās slimnīcas vadītājs brīdina, ka tam var būt arī tālejošas sekas.

«Valstij ir jāizvēlas. Ja nebūs vesels cilvēks, nebūs, kas ceļ, māca un ārstē. Lai kļūtu par ārstu ir jāmācās 12-14 gadi un tas stress, tā atbildība ikdienā nav salīdzināms ne ar ko citu. Viņiem būtu jāsaņem arī adekvāts atalgojums,» nobeigumā teic Liepājas medicīnas iestādes vadītājs Striks.