«PwC» pētījums vēl vairāk akcentē Latvijas veselības problēmas (9)

Pētījums uzrāda tiešu saikni starp veselības aprūpes finansējumu un cilvēka mūža ilgumu. Komentējot pētījuma rezultātus, PwC vadošā partnere un valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska aicina pievērst īpašu uzmanību tendencēm, ko tas atklāj:

«Tā kā sabiedrība Latvijā un citās Eiropas valstīs pakāpeniski noveco, ir nopietni jādomā, kā nākotnē nodrošināt veselu un darbspējīgu cilvēku sabiedrību, kurā būs pārsvarā gados vecāki cilvēki.

Prognozes liecina, ka demogrāfiskā situācija Latvijā tikai turpinās pasliktināties un ilgtermiņā demogrāfiskās slodzes līmenis pieaugs gandrīz divkārt.

Taču līdztekus papildu finansējuma piešķiršanai ir nopietni jāizvērtē, vai tas tiek efektīvi izlietots. Papildu resursus ir vērts ieguldīt tajās nozares komponentēs, kuras sabiedrībai sniedz augstu pievienoto vērtību, ir caurskatāmas un kurās var redzēt piešķirtā finansējuma izlietojumu.»

Sagaidāmais Latvijas iedzīvotāja dzīves ilgums - viens no zemākajiem Eiropā

Pētījumā minēts, ka viens no galvenajiem veselības aprūpes attīstības priekšnosacījumiem ir attīstīta farmācijas nozare, jo veselības aprūpe nav iedomājama bez kvalitatīviem oriģinālmedikamentiem, kas nepieciešami gan preventīviem pasākumiem veselības saglabāšanā, gan primārās aprūpes nodrošināšanā.

Izdevumi par zālēm veido ievērojamu daļu no Latvijas kopējiem veselības aprūpes izdevumiem, lai gan zāļu cenas Latvijā jau tagad ir vienas no zemākajām Eiropas valstīs un Latvijā ir viens no lielākajiem pacienta līdzmaksājumiem (63%, PVO, PB, 2010).

Kopējie veselības aprūpes izdevumi (6,7% no IKP) ir vieni no zemākajiem Eiropā, bet valsts veselības aprūpes izdevumu īpatsvars kopējos veselības aprūpes izdevumos (61,1%) ir viszemākais Eiropā. Arī ar 73,5 gadiem sagaidāmais dzīves ilgums Latvijā ir viens no zemākajiem visā Eiropā.

Veselības finansējums - zemākais septiņu gadu laikā

Veselības aprūpes nozares finansējums 2013. gadā (3,13% no IKP) ir zemākais pēdējo septiņu gadu laikā un sarucis šogad ir arī kompensējamo zāļu budžets gan faktiskajos skaitļos (78,1 miljons latu), gan IKP sastāvā (0,49%). Jāpiezīmē arī, ka izdevumi par zālēm (99 eiro uz iedzīvotāju) un vidējā zāļu cena (4,7 eiro) ir viena no zemākajām Eiropā, taču pacienta līdzmaksājums par zālēm (63%) ir visaugstākais no analizētajām Eiropas valstīm.

Pētījuma «Farmācijas nozares ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā» mērķis bija padziļināti izvērtēt zāles kā vienu no veselības nodrošināšanas komponentēm un veikt farmācijas nozares attīstības, problēmu un izaicinājumu analīzi, atspoguļojot kopsakarības un ietekmi uz Latvijas veselības aprūpē nosprausto mērķu sasniegšanu.

Sadarbībā ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju (SIFFA) 2013. gada pirmajā pusē veiktajā pētījumā Farmācijas nozares ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā ir izmantoti salīdzināmie dati no citām Eiropas valstīm, veikta situācijas modelēšana, salīdzinot veselības nozarē izvirzītos mērķus ar faktiskajām tendencēm, un secināts, ka Latvija var arī nesasniegt savu nosprausto sabiedrības veselības politikas mērķi.