Reketieru gadsimts atgriezies. Čmok, čmok, Repše ar'! (207)

Valsts kanceleja ir (politiskie) pašnāvnieki, kas izglāba šodienu. Un rīt?

Cik bieži jūs esat dzirdējuši par šādu Ministru prezidenta institūciju - Valsts kanceleja? Tā ir premjerministra labā roka jeb parasti neredzamā ierēdņu armija šā vārda labākajā nozīmē. Izrādās, ka šis mazais cinītis ir apgāzis lielu vezumu ar sapuvušiem āboliem, kad Valsts kanceleja (VK) otrdien publiski paziņoja par «kāda ekonomiskā grupējuma spiedienu» uz valsts institūciju, kas tieši pakļauta pašam Ministru prezidentam.

Vai tā atkal ir acu aizmālēšana ar viltus trauksmi, lai novērstu uzmanību no svarīgākām lietām? To jau reiz izdarīja Aigars Kalvītis tālajā 2007.gada 27.septembrī: «Latvijas valsts drošību un augstu amatpersonu dzīvības apdraud nopietns krimināls grupējums.»

Valsts kanceleja (VK) otrdien paziņoja, ka tās atzinumus saistībā ar starptautiskās šķīrējtiesas procesiem cenšas ietekmēt kāds ekonomiskais grupējums, kurā darbojas arī sabiedrībā un biznesa vidē labi zināmas personas.

Valsts kancelejas teiktais pavisam noteikti ir trauksme, bet ne viltus.

Valsts kanceleja nepārprotami norādīja uz tiem pašiem, kas savulaik sacerēja minēto Kalvīša leģendāro teikumu – tā ir elitāru politisko reketieru apvienība «Tautas partija» jeb «Par Labu Latviju». Tiesa gan, šodien uz izkārtnes rakstīts - Repšes biedrība «Latvijas attīstībai».

Saprotams, VK neminēja detaļas, kā tieši rīkojās personiskā labuma tīkotāji, piemēram, vai viesi paši nāca ciemos dāvināt VEF basketbola bumbu; piedāvāja bezprocentu kredītu FKTK über-īpašā labvēlības statusā esošajā Norvik bankā; vai varbūt pat solīja amatu nākamās Saeimas saskaņiešu valdībā?

Tomēr Valsts kanceleja atklāja šā grupējuma pašreizējās aktivitātes, ar ko tieši tās ir saistītas:

1. Ar lietu, kur ir atklāts reiderisms pret igauņiem piederošu uzņēmumu (Latvijas valsts iespējamie zaudējumi starptautiskajā šķīrējtiesā 30-50 miljoni Ls);

2. Kā arī ar Bertolda Flika (bijušais airBaltic šefs) topošo prasību starptautiskajā šķīrējtiesā par viņa kā investora tiesību aizskaršanu (Latvijas valsts iespējamie zaudējumi 15-16 miljoni Ls).

Šķīrējtiesa... kas? Kādēļ tev ir svarīgi zināt?

Audzēknis un skolotājs

Premjerministrs Valdis Dombrovskis nav vizionārs; viņam nav izteiktas simpātijas pret kādu politisko ideoloģiju - viņš nav ne kreisais, ne labējais, bet centrists tikai salti pragmatiska aprēķina dēļ. Tādēļ bieži, tomēr ne gluži pamatoti viņam tiek pielīmēta «grāmatveža» birka. Līdzīgi mēdz izteikties par mūsdienu Eiropas varenāko politiķi, kura nupat triumfēja Vācijas parlamenta vēlēšanās - Angela Merkele. Citu atšķirību starpā ir viena ļoti būtiska.

Angela Merkele deviņdesmito gadu pašā sākumā strauji ierāpās Vācijas politiskajā elitē, kad «nodeva» savu skolotāju, tolaik vēl Vācijas kancleru Helmūtu Kolu. Ir pēdējais laiks arī Valdim Dombrovskim saņemties un pārspēt savu skolotāju Eināru Repši, lai izkāptu no patrona pelēkās ēnas. Pašreiz izskatās, ka premjers baidās rīkoties.

Cīņā par varu viss ir atļauts

Premjerministram Valdim Dombrovskim neesot informācijas par ekonomisko grupējumu, kas cenšas ietekmēt Valsts kancelejas (VK) juristu atzinumus saistībā ar starptautiskās šķīrējtiesas procesiem, kuros iesaistīta Latvijas valsts (LETA, 24.septembris).

Kādēļ premjers Valdis Dombrovskis publiski novērsa vaigu no saviem mazajiem gariņiem - Valsts kancelejas? Dažas versijas šādai šķietami gļēvulīgai rīcībai:

1. Dombrovskis nebija gatavs šādam notikumu pavērsienam un nolēma glābt savu ādu - katrs pats par sevi jeb mūk, kas var;

2. Otra versija man šķiet stipri jēdzīgāka, proti, premjers pildīja Vienotības spices norādījumus izvairīties no atklātas konfrontācijas ar Repšes reiderbiedrību. Kas zina, kopā ar šiem vēl pirtī kādreiz varēsim nopērties, domāja Solvita Āboltiņa. Bet ja nopietni, nevar izslēgt arī citu kombināciju - Valsts kanceleja nospēlēja sev iedalīto lomu, publiski vēršoties pret Repšes biedriem, tādējādi ļaujot premjera partijai izbēgt no asiņainām ielu kaujām ar šo grupējumu. Bet šī diena pienāks, drīzāk ātrāk nekā vēlāk.

Atpakaļ nākotnē

Sauksim lietas īstajos vārdos - tā saucamā Repšes biedrība nav šauri ekonomisks grupējums. Attīstītāji ir neviendabīgs, bet ietekmes ziņā vēl Latvijā nepieredzēti gigantisks un velnišķīgi rafinēts astoņkājmehānisms. Tā taustekļi mums vēl daudzus gadus atgādinās, uz ko spējīgi uzņēmēji, kuri savu kapitālu ir desmitkārtīgi vairojuši, ieguldot simtiem miljonu politbiznesa shēmās, muļķojot naivos ar izkārtni par «veiksmīgu uzņēmējdarbību».

Sekunde neuzmanības var maksāt ļoti dārgi mums visiem, kuri nevēlas atgriezties atpakaļ nākotnē.

Ja Valsts kanceleja (VK) mēmā paklausībā uzreiz būtu ļāvusies Repšes raibā ekonomiskā grupējuma spiedienam, plašāka sabiedrība, visticamāk, neko nezinātu par reideristu darbībām līdz brīdim, kad starptautiskā šķīrējtiesa pēkšņi liktu Latvijas valstij samaksāt vairākus desmitus miljonu latu kompensācijās cietušajiem. Daudzos gadījumos Latvija panāk mierizlīgumus starptautiskajos tiesvedību procesos ar ārvalstu uzņēmējiem, ietaupot daudzus miljonus valsts budžetā, atzīst VK direktore Elita Dreimane.

Liepājas Metalurgs kļuva par Einara Repšes politiskās karjeras kapraci, kad Valda Dombrovska valdība lielā steigā nomaksāja bijušā finanšu ministra Repšes parakstīto valsts galvojumu 67 miljonu eiro apmērā. Tas bija visādi citādi pazemojošs, kaut no politiskās taktikas viedokļa spīdoši izpildīts Vienotības gājiens, norokot bijušā partijas biedra jau tā vājās izredzes iekļūt nākamajā Saeimā. Bet ne jau Repše būs topošās partijas redzamais līderis. Tā varētu būt arī Inguna Sudraba.

Reketieru gadsimta atgriešanās Latvijā ir biedējoša perspektīva, kam ir nenogurstoši jāpretojas ar asu prātu un viltu. Tomēr mani vairāk satrauc tie daži milimetri, kas mūsu valsti šķir no deviņdesmito gadu politbiznesa sirseņu uzlidojumiem un daudzo pakaļskrējēju atstātās tuksnešainavas. Demokrātija nekad nebūs lētu un ātru izpriecu paradīze, tādēļ ik pa laikam ir jāļaujas asiem satricinājuma brīžiem, lai attaptos no apātijas un pieliktu soli.

Biedrības «Latvijas attīstībai» dibinātāju vidū bez Eināra Repšes ir arī citas odiozas personas - Vienotības bijušais polittehnologs Edgars Jaunups, no «Jaunā laika» izslēgtais Repšes līdzgaitnieks Dans Titavs, baņķieris Valērijs Belokoņs, mežrūpniecības uzņēmuma Pata AB īpašnieks Uldis Mierkalns, biodegvielas ražotāja Jaunpagasts Plus lielākais īpašnieks Donāts Vaitaitis, Ventspils tranzītbiznesā ietekmīgais miljonārs Olafs Berķis. Starp dibinātājiem ir arī reklāmas aģentūras McCann Erickson Riga īpašnieks un vairāku pēdējo Vienotības priekšvēlēšanu kampaņu izstrādātājs Ainārs Ščipčinskis, ziņu aģentūras LETA līdzīpašnieks Agris Strautnieks un bijusī Repšes padomniece Baiba Fromane.

^{* Reiderisms - ar šo vārdu pārsvarā apzīmē uzņēmuma vai tā aktīvu sagrābšanu ar pretlikumīgām metodēm.}