Visas trīs policijas izvirzītās versijas par lielveikala sagrūšanas iemesliem saistītas ar pārkāpumiem būvniecībā un projektēšanā. Taču, runājot ar būvniecības procesā iesaistītajām atbildīgajām amatpersonām, nepamet sajūta, ka neviens nejūtas vainīgs par nelaimes gadījumu, kurā bojā gāja vairāk nekā 50 cilvēku. Jaušama atbildības un vainas novelšana vienam uz otru. Tā vien šķiet, ka «Maxima» sagruva pati no sevis...
Sabrukušās ēkas inženierprojekta autores SIA «HND grupa» īpašnieks, projektētājs Ivars Sergets sarunā ar TVNET apgalvoja, ka uzņēmums jūtas līdzatbildīgs par notikušo un dara visu, lai palīdzētu noskaidrot traģēdijas cēloņus.
Kā viens no nelaimes gadījuma izraisītājiem publiski izskanējis iespējami kļūdainais projekts. Vai uzņēmuma pārstāvji jūtas vainīgi?
Es nelietotu vārdu vainīgi, kamēr nav noskaidrota visa informācija.
Viņš piebilda, ka vajadzīgi dažādi dati, piemēram, par izmantotajiem materiāliem un skrūvēm. Projektētāji esot ievērojuši visas prasības.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Būvkonstrukciju katedras asociētā profesore Lilita Ozola TVNET cita starpā izteica kritisku viedokli par veikala projektu. Esot bezgala satraucoši, ka pārseguma kopnes apakšējā joslā, kas projektā norādīta kā nepārtraukta (kā var saprast no informācijas medijos), izveidots savienojums visvairāk noslogotajā elementā. Turklāt videomateriālā redzams, ka sabrukums sācies tieši šajā vietā.
Sergets apstiprināja, ka sākotnēji plānots vienlaidu risinājums, bet projektēšanas gaitā, konsultējoties ar ražotāju, izlemts par labu sadalījumam, jo tādējādi detaļas būtu vieglāk atvest.
Viņš akcentēja, ka arī dalītai kopnei vajadzēja izturēt plānoto slodzi.
Dalīta kopne nav nekas ārkārtējs. Tādas ir visos lielveikalos.
Ja visi materiāli un būvdarbi bijuši atbilstoši, nevajadzētu būt problēmām, tostarp ar slodzi. Arī šajā gadījumā jumtam nevajadzēja sabrukt.
Vienlaikus Sergets piekrita, ka šajā gadījumā kaut kas nebija kārtībā. Vaina varētu būt ne tikai izmantotajos materiālos vai skrūvēs, bet arī ūdenī, kas krājās uz jumta. Ūdens kopā ar bruģi un melnzemes maisiem ir ļoti smagi, daudz smagāki par sniegu, kura svaru jumtam vajadzēja izturēt. Tomēr, kamēr nav ekspertu atzinuma, par konkrētiem iemesliem esot pāragri spriest.
Par liktenīgās kopnes sadalīšanu lemts 2009.gadā, kad ēku projektēja. Tad esot veikti atbilstoši aprēķini un saskaņošanas.
Sergets bija visai atturīgs vērtēt konkrētos būvdarbus, kas notika laikā, kad veikalā bija vairāki desmiti cilvēku. Te esot runa par vienošanos ar īpašniekiem. Vienlaikus viņš atzina, ka
drošāk būtu bijis, ja būvētu tad, kad ēkā nav cilvēku.
Viņš apgalvoja, ka pirms tam nevienā no uzņēmuma projektiem nav fiksēta jumta iebrukšana vai tamlīdzīgas lietas.
Konstruktoru lielā slodze
Profesore Ozola runāja arī par projektētāju, konstruktoru sarežģīto darbu un milzīgo noslodzi - konstruktori esot spiesti strādāt lielā sasprindzinājumā un nereti jūtot lielu spiedienu no arhitektiem. Savukārt Sergets to neuzskata par problēmu. Atbilstošu tehnisko risinājumu atrašana esot konstruktoru darbs.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes pasniedzēja arī norādīja, ka pēdējos gados pārāk maz uzmanības tika pievērsts nesošo konstrukciju drošumam un ilgtspējai. Sabiedrisko ēku būvniecībā jāievieš tādi konstruktīvie risinājumi, kam pārslodzes gadījumā vispirms parādās pamanāmas deformācijas.
Lielākā daļa no tirdzniecības ēku pārsegumiem Latvijā ir tā saucamās trauslās konstrukcijas, kas pārslodzes gadījumā sabrūk pēkšņi.
Arī Sergets apstiprināja, ka lielveikalu ēkās netiek izmantoti izlieču kontroles detektori.
Būvuzrauga iespējas ir ierobežotas
Būvuzraudzību objektā veica «CM Consulting», bet būvuzraugs bija Mārtiņš Draudiņš. Jautāts par atbildību saistībā ar notikušo traģēdiju, vispirms Draudiņš sarunā ar TVNET atturējās no komentāriem, lūdzot skatīties likumdošanas aktos, kur noteikta būvniecībā iesaistīto, tostarp būvuzrauga atbildība.
Sarunas gaitā Draudiņš apstiprināja, ka pēdējo reizi ēkas būvuzraudzības uzņēmums objektu apskatīja otrdien, 19.novembrī, tostarp notika pārbaude uz ēkas jumta, kuras laikā netika konstatēti nekādi pārkāpumi. Būvniecības dokumentācija un objekta apskate arī neliecināja par iespējamām problēmām ar jumta slodzēm. Būvniecība notikusi atbilstoši projektam. Nebija pamata līdz šim paveikto uzskatīt par neatbilstošu.
Draudiņš uzsvēra, ka
«būvuzrauga acīs nav rentgens», lai ātri un viegli atklātu iespējamus pārkāpumus.
Pārkāpumi varētu būt pieļauti arī pēdējās dienās
Iepriekš būvuzraudzības veicēja pārstāvis Markuss Molls norādīja, ka nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka trešdien vai ceturtdien, veicot Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta apzaļumošanu, pieļauti kādi būvdarbu procesa pārkāpumi.
Jautāts, vai viņš var garantēt, ka trešdien vai ceturtdien uz lielveikala jumta netika novietots pārāk liels būvmateriālu daudzums, Molls sacīja, ka simtprocentīgi šādas garantijas nav, jo iespējams esot viss.
Savukārt «Maxima» komunikācijas vadītājs Jānis Beseris divu dienu laikā TVNET tā arī nesniedza atbildes uz jautājumiem par atbildību.
Portāls TVNET jau vēstīja - lai arī premjers uzskata, ka sabrukušā lielveikala būvētājam «Re&Re» vismaz uz laiku vajadzētu atteikties piedalīties valsts iepirkumos, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš sacīja, ka būvfirma uzņemsies atbildību par veikala sagrūšanu tikai tad, ja kompāniju atzīs par vainīgu traģēdijā.
