Politologs: jaunais gads tiks sagaidīts bez jauna premjera (15)

Kā ziņots, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu paziņoja par atkāpšanos no amata. Premjers skaidroja, ka tādā veidā viņš uzņemas politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē. «Nepieciešama valdība, kas saņem Saeimas vairākuma atbalstu un spēj risināt situāciju, kas ir izveidojusies valstī,» atzina Dombrovskis.

«Domāju, ka tas nav dažu dienu vai nedēļu jautājums, ņemot vērā, ka politiskie spēki tam īsti nebija gatavi un daudziem tas bija liels pārsteigums. Tas varētu aizņemt ilgāku laiku, un ļoti iespējams, ka jauno gadu mēs vēl sagaidīsim bez jaunā Ministru prezidenta, tādējādi iztiekot bez tradicionālās premjera Jaungada uzrunas,» sacīja Rozenvalds.

Rozenvalds domā, ka lielāka varbūtība ir tam, ka jauno valdību veidos pašreiz valdībā esošie politiskie spēki, taču neizslēdz iespēju, ka valdības sastāvā varētu tikt iekļauta arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tostarp tai aizstājot Reformu partiju. Politologs norādīja, ka vienīgais, ko var pilnīgi droši teikt, ir, ka «Saskaņas centra» tajā nebūs.

«Es domāju, ka viņiem [ZZS] pašiem varētu būt ne visai patīkamas konsekvences, īpaši tāpēc, ka viņiem to vajadzēs darīt tieši pirms vēlēšanām, un pirms vēlēšanām būt tās politikas realizētājam, ko paši līdz galam neatbalsta, ir diezgan apšaubāms pasākums. Tāpēc es pirmajā vietā liktu valdību līdzšinējā sastāvā, lai gan Reformu partija turpina brukt mūsu acu priekšā. Es neizslēdzu ZZS iekļaušanos valdībā, bet es katrā ziņā domāju, ka viņiem tur varētu būt arī savas problēmas attiecībās ar vēlētājiem, pašvaldībām,» skaidroja politologs.

Pēc Rozenvalda domām, jaunizveidotā valdība būs «pārejas laika» valdība un neienesīs ko pilnīgi jaunu, jo līdz Saeimas vēlēšanām nākamā gada rudenī ir atlikuši aptuveni desmit mēneši.

Arī Rozenvalds uzskata, ka daudziem Dombrovska lēmums par atkāpšanos no amata bija negaidīts, tādēļ patlaban grūti prognozēt, kas varētu būt kandidāts uz valdības vadītāja amatu. Viņaprāt, līdz ar Dombrovska atkāpšanos haoss valstī neiestāsies, jo valsts aparāts tomēr funkcionē un nebeidz pastāvēt pēc Ministru prezidenta atkāpšanās. Politologs aicināja arī nepārvērtēt šī notikuma nozīmi, jo ļoti tuvu ir Saeimas vēlēšanas.

Tāpat, pēc viņa domām, no premjera atkāpšanās savs ieguvums ir arī «Vienotībai». Viņaprāt, premjera atkāpšanos jau varēja gaidīt, jo arī domstarpības valdībā bija sasniegušas tādu līmeni, ka brīžiem radies jautājums, vai vispār valdība vēl funkcionē, vai arī tikai kārto savstarpējos rēķinus, tikai atsevišķiem ministriem patiesi strādājot.

Līdz ar to Dombrovska demisiju politologa ieskatā var skaidrot ar divu momentu savstarpējo mijiedarbību, proti, iespēju aiziet, lai sabiedrības acīs parādītos kā cietējs un uzņemtos atbildību, kad neviens to neuzņemas, un koalīcijā pastāvošo nesaskaņu dēļ.

«Man šķiet, ka šajā gadījumā varam runāt arī par politisko atbildību tādā ziņā, ka ļoti daudzi eksperti tagad, vērtējot procesa dalībniekus, notikumos atzīmē arī to, ka ļoti būtiska loma bija ne tikai atsevišķu cilvēku nolaidībai, bet arī tai sistēmai, kas pēdējos gados Latvijā tika radīta celtniecības, celtniecības uzraudzības jomā,» skaidro Rozenvalds.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā pašlaik pat būvuzraugu algo pasūtītājs. «Cietiem vārdiem sakot, mums piedāvā vadīties no principa, ka slīcēja glābšana ir paša slīcēja lieta,» izteicās politologs.