Latvijā trūkst nopietnas mediju politikas. Aināram Dimantam ar visu savu NEPLP kompāniju vajadzētu steigšus atkāpties, kamēr viņa vadītā organizācija ar savu nekompetento, nepārdomāto rīcību nav nodarījusi vēl lielāku kaitējumu Latvijas valstij, tās nacionālajiem medijiem un latviešu kultūrai.
Aināra Dimanta trīs fiasko
Fiasko pagājušajā gadā piedzīvoja viņa vadībā izstrādātā jaunā sabiedrisko elektronisko masu mediju koncepcija, kas paredzēja LR un LTV apvienošanu. Dimants neprata pārliecināt par šo koncepciju Saeimu, un tā šo pasākumu nobloķēja. Arī šis gads sākās diviem jauniem fiasko. Viens no tiem ir joprojām zemie sabiedriskās TV kanālu LTV1 un LTV7 reitingi, kas joprojām neierindo šos kanālus pirmajā trijniekā, kur gozējas TV3, LNT un PBK. Turklāt decembrī LTV1 un LTV7 kanālu reitingi pat kritās par 1,1% un attiecīgi par 0,6% zemāk nekā mēnesi iepriekš (TNS dati). Tas liecina par to, ka pagājušajā gadā jaunās LTV valdes iecelšana un programmas izmaiņas, neskatoties uz lielām naudas investīcijām programmās, nav vēl devušas gaidītos rezultātus.
Otrais šā gada fiasko ir tas, ka virszemes nacionālo apraidi pameta zviedru MTG koncerna kanāli TV3 un LNT un to vietā tika izvietoti trīs profesionāli ļoti vāji kanāli, kas diskreditē Latvijas audiovizuālos medijus.
TV kanāli Re:TV, OTV un Rīga TV24, kuri redzami manā virszemes TV pamata bezmaksas pakā, atgādina studentu mācību vai amatieru televīzijas. Tie tagad tiek raidīti bijušo TV3 un LNT vietā, jo ir uzvarējuši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) konkursā uz sabiedriskā pasūtījuma daļu.
Rodas loģisks jautājums, vai par nodokļu maksātāju naudu ir jāatbalsta šādas profesionālā ziņā nepilnīgas amatieriskas programmas? Kanāls Rīga TV24 vispār atgādina bērnu videospēles simulatoru, nevis publicistiku kanālu, jo par kādu profesionalitāti var runāt, ja garlaicīgās intervijas un monologi tiek rādīti ar vienu kameru un paralēli ar slīdošo tekstu un zem tām vēl cits ziņu teksts. Kādu informatīvi dokumentālu saturu šis kanāls spēs veidot, ja tā veidotāji nepārvalda elementāru audiovizuālās uztveres higiēnu, uz ko norādītu pat pirmā kursa TV žurnālistikas studenti.
Re:TV, kas uzvarējis, lai mums rādītu reģionālu saturu, ir mazliet profesionālāks ekrāna izteiksmes līdzekļu izmantošanā, taču tā saturs veidojas vietējo pašvaldību ietekmes paspārnē un provinces žurnālisti līdz šim sevi ir vairāk parādījuši kā lokālu pašvaldību un politiķu publisko attiecību aģenti, nevis īsti žurnālisti, jo nespēj sagatavot neko kritisku vai analītisku, par ko būtu interese valsts līmenī.
OTV kadra kultūra un tās saturs ir nekas vairāk kā ģimnāzijas amatieru mācību televīzija, kurā retranslē arī citur sagatavotas filmas vai raidījumus, kas ir profesionāli sagatavoti un tā mazliet izglābj iespaidu par šo mācību studiju.
NEPLP izvēle nepārliecina, ka no šiem trim kanāliem mēs sagaidīsim ko profesionālāku, ja tas nav ticis demonstrēts līdz šim, un tāpēc rada jautājumu par NEPLP un Dimanta kunga atbildību par bezatbildīgu spēlēšanos ar valsts naudu.
Tagad skaidri ir redzams, ka bezmaksas televīziju programmu paku, ko nodrošina SIA Lattelecom, papildina vāji kanāli, kas neveicinās ne kvalitatīvas žurnālistikas, ne ekrāna mākslas attīstību. MTG veikli izmantoja situāciju, ka bezmaksas apraides tīklā viņi nevar iekasēt naudu no patērētājiem un retranslētajiem (kabeļu tīkliem) un uzmeta Latvijas skatītājus, aizmūkot uz maksas paketēm. Latvijas TV skatītāji maksās dubultā, jo tagad būs spiesti maksāt arī par hamburgeru, biksīšu ieliktnīšu un pamperu reklāmas skatīšanos. Tagad ir labi redzams, ka kļūdu ir pieļāvusi NEPLP un Konkurences padome, kas deva iespēju MTG nopirkt uz bankrota sliekšņa stāvošo Ēķa televīziju (LNT) un neuzlika par pienākumu šim monopolam palikt bezmaksas nacionālās apraides tīklā. Kādam par to būtu jāatbild.
Lattelecom diskriminē latviešus un latviešu valodu
Nepietiek, ka mums ir jāmaksā par amatieru TV programmām bezmaksas apraidē; ar šo gadu tie skatītāji, kas nevar iztikt bez TV3 un LNT iebarotām ziepju operām, kā Ugunsgrēks un citām, ir spiesti pirkt Lattelecom maksas pakas, kurās šie divi kanāli pieejami.
Taču tie jāpērk kopā ar pamatīgu skaitu Krievijas impēriskās propagandas kanālu un citu valstu kanāliem, kas ieskaņoti pamatā krievu, nevis latviešu valodā. Retos gadījumos tie ir ar latviešu subtitriem. Var secināt, ka Lattelecom, kurā 51% akciju pieder mums, nodokļu maksātājiem, veic latviešus diskriminējošu mediju politiku.
Krievu valodā ir pieejami apmēram divas trīs reizes vairāk kanālu nekā latviešu valodā. Turklāt Lattelecom televīzija piedāvā pat specializētu Krievijas kanālu paku ārpus ārzemju kanālu pakas. Nav tādas pakas kā Latvijas kanāli, bet ir Krievijas paka, kaut Krievijas kanāli un kanāli krievu valodā arī visās citās pakās ir vairākumā.
Vai Lattelecom valde (Juris Gulbis, Kerli Gabriloviča, Ingrīda Rone, Gints Bukovskis, Uldis Tatarčuks) saprot, kādā valstī viņi darbojas, ka nodokļu maksātāji nav gatavi maksāt par to, lai audiovizuālo mediju vidē, kuras izplatīšanas līderis pašlaik ir Lattelecom, dominētu krievu valoda un Krievijas mediju un kultūras imperiālisms?
Kultūras un mediju imperiālisms nozīmē lielākas valsts mediju, kultūras un valodas dominanci mazākas valsts teritorijā, lai veicinātu lielās valsts politikas, kultūras, valodas, reliģijas ietekmi uz politiskajiem, ikdienas procesiem, tādā veidā stiprinot lojalitāti pret šo impēriju un kultūras hegemoniju iespaidojamā valstī. Šo politiku, ko ikdienā dēvē par maigo varu, Latvijā veic Kremlis ar Krievijas ārējas propagandas organizācijas Rosssotrudnicestvo, Krievijas valsts TV kanālu un tikko dibinātās Starptautiskās informācijas aģentūras Krievija Šodien palīdzību.
Kremļa kalpībā jau vairākus gadus uzticīgi strādā Lattelecom, popularizējot un nostiprinot Latvijas teritorijā krievu valodu un Krievijas politiskās un kultūras vērtības ar retranslēto Krievijas TV kanālu palīdzību. Kā jums tas patīk?
Pēc TVnet raksta Kāpēc mums rāda citplanētiešus BBC vietā?* Lattelecom tvitera kontā mēģināja taisnoties, ka Krievijas kanāli esot pieprasītāko skaitā un tāpēc viņi tos liekot visās savās pakās. Taču šī taisnošanās neiztur kritiku. Skatītāji var izvēlēties tikai no tā klāsta, ko operators (Lattelecom) piedāvā. Tāpēc Lattelecom ir jāuzņemas atbildība, ka no programmu veidotājiem un piegādātājiem netiek pieprasīts, ka Latvijas teritorijā tiek izplatītas tikai programmas un kanāli, kas nodrošina skaņu vai subtitrus latviešu valodā, nevis tikai krievu valodā kā pašlaik. Izņēmums varētu būt vienīgi ES filmu un raidījumu produkcija, ja viņiem ir tiesības autortiesību aizsargātu filmu un raidījumu izplatīšanai Latvijas teritorijā.
Pirms gada Lattelecom virszemes apraidē bija izcils Eiropas un visas pasaules labāko filmu kanāls Silver Baltic, kas filmas piedāvāja visās Baltijas valodās un arī krievu (subtitri). Tagad šis kanāls nobīdīts uz mazāk pieejamo interaktīvo TV, kas liecina par Lattelecom programmētāju nekompetenci un neprasmi veidot politiski, nacionāli un sociāli atbildīgu filmu kanālu piedāvājuma un virzīšanas politiku.
Ja Lattelecom valde un NEPLP netiek galā ar savu darbu, vai sabiedrībai nevajadzētu pasīt šo lēmējorgānu atkāpšanos un vai Saeimai nevajadzētu nākt klajā ar attiecīgām izmaiņām likumdošanā? Mēs jūs uzturam, dāmas un kungi!
