Lielie krievi un mazie krievi (128)

Kā darbojas Krievijas propagandas atmiekšķētās smadzenes?

Rietumos ir viena ideoloģija – liberālā demokrātija. Tās mērķis ir brīvība un miers caur daudzviedokļu kompromisa mākslu [t.i., viedokļu plurālisms un varas dalīšana, kas traucē vienai personai (piemēram, K.Ulmanis) uzurpēt varu un iedzīt valsti strupceļā – zaudēt neatkarību vai karot]. Jau PSRS laikā kompromiss bija vājuma pazīme. Nekas nav mainījies Putina Krievijā - Krievija nevar un nedrīkst būt vāja, jo krieviem ir īpaša misija Eiropā/pasaulē. Par vienīgo pamatojumu «krievu īpašajai lomai pasaulē» kalpo «padomju tautas» uzvara pār nacismu. Tādēļ tie ir svarīgākie svētki Krievijā un lielākajai daļai krievu diasporas ārvalstīs.

Turpretī Kremļa retorika par «nacisma atgriešanos» Ukrainas Maidanā vai pie Brīvības pieminekļa 16.martā kalpo kā pierādījums Krievijas apdraudējumam no Rietumiem. Nekādi citi pierādījumi nav vajadzīgi.

Lai apspiestās krievu tautas traģiskā vēsture pēdējo 100 gadu laikā pašiem krieviem nebūtu jāizvērtē, «padomju tautas uzvara pār nacismu» ir pārvērsta par propagandas instrumentu, kas dod Putinam «tiesības» izvēlēties «Krievijas īpašo demokrātijas modeli» - tā ir Krievijas cīņa pret kompromisa nomocītajām, viedokļu daudzveidībā noslīkušajām, morāli degradētajām Rietumvalstīm.

Putina «krievu civilizācijas» bezkompromisa cīņa pret Rietumiem ir tā pati komunisma šķiru cīņa, kur zaudējums nav iedomājams, jo pašiem krieviem ļaus apšaubīt Krievijas kā II pasaules kara «uzvarētājas» vēsturi. Tādēļ Putina ābecē Krievijas «zaudēšana» Rietumiem ir līdzvērtīga «nacisma un geju uzvarai» šodienas pasaulē.

Lai Krievijas cīņa pret Rietumiem būtu sekmīga un vainagotos ar uzvaru, krieviem ir jābūt gataviem pieciest īslaicīgas neērtības. Šīs «neērtības» ir ES un ASV sankcijas. Bet Putina Krievijai sankcijas ir mazākais ļaunums, jo galvenais ir rezultāts. Tādēļ Rietumvalstu sankcijas nav un nebūs efektīvas, lai piepiestu Krievijas okupantus izvākties no Ukrainas, atdot Krimu.

Galvenais uzvaras kritērijs putinistiem ir rezultāts. Krimas okupācija bija veiksmīga, kas pierādīja, ka Putina varas vertikāle ir sasniegusi mērķi, lai bez nopietnām sekām Krimas scenāriju atkārtotu vēlreiz un vēlreiz. Mērķis ir ierakstīts Krievijas likumā par «krieviski runājošo tiesību aizsardzību citās valstīs», kas paredz militārās diversijas un specoperācijas; ekonomisko šantāžu un pašu svarīgāko veiksmīgai Lielkrievijas ekspansijai – dezinformāciju, safabricējumus; Lavrova ārlietu resora melu diplomātiju un šķietami neitrālu žurnālistu grupu eksportu ārpus Krievijas.

Putina pārvēlēšana 2012.gadā bija uzticības balsojums. Turpretī ar Ukrainas Krimas okupāciju Vladimirs Putins ir ieguvis mūžīgu slavu kā «krievu civilizācijas» uzvaras kaldinātājs. Krimas «atgriešana» Krievijai vēstures grāmatās būs ierakstīta kā Ukrainas valsts teritorijas okupācija, tomēr Krievijā un krieviski runājošajā diasporā Putina vārds būs sinonīms varonīgajam «krievu patriotismam» vēl daudzus gadu desmitus.

Putina īpašais «krievu patriotisms» brīvajai pasaulei turpmāk atnesīs daudz nepatīkamu pārsteigumu un traģisku pavērsienu Eiropas tautām, kamēr Eiropas Savienības līmenī nesāksim runāt par -

Krievu diasporu, kas ir Putina sabiedrotie

Pieļauju, iepriekšējā nodaļa «Kā darbojas Krievijas propagandas smadzenes» šķiet slima suņa murgi. Ja citētu Putina politisko padomdevēju un Kremļa intelektuāļu-akadēmiķu publiskās runas, domrakstus un grāmatas, tad iepriekš rakstītais būtu tikai vāri vispārinājumi. Piemēram, viens no galvenajiem putinisma ideologiem, Maskavas Valsts universitātes profesors, filosofs un politologs Aleksandrs Dugins savās grāmatās «krievu civilizācijai» paredz uzvaru jau 2020.gadā. Pie tam viņš ļoti detalizēti un šķietami loģiski izklāsta, kā šī «Krievijas postliberālisma uzvara» pār Rietumiem tiks panākta.

Aprakstot «krievu īpašo misiju pasaulē», A.Dugins lielu uzmanību pievērš krievu diasporas ietekmēšanai, izmantojot Krievijas propagandas galveno instrumentu – Krievijas valsts televīziju ietekmi tuvējās kaimiņvalstīs.

Duginam līdzīgi domājošie ir simtiem, ja ne tūkstošiem – šie «kritušie» intelektuāļi, akadēmiķi un zinātnieki izvērsuši aktīvu profesionālo, sociālo, politisko darbību. Kopš Vladimira Putina 1999.gada 30.decembra memoranda «Russia at the Turn of the Millennium», «informācijas karš» pret Rietumiem ir kļuvis par akadēmisko kursu Krievijā. Valsts universitātēs nodibinātie institūti rūpnieciskos daudzumos ražo Kremlim lojālus nākamos politiķus, zinātniekus, žurnālistus, viedokļu līderus u.c. Jaunie kadri turpina studēt Maskavas un Sanktpēterburgas (Ļeņingradas?) universitātēs, augstskolās, bet jau šodien Krievijā ir 10x vairāk putinistu nekā gadsimta sākumā.

Putinisti ir regulāri ciemiņi arī Latvijā, bieži kā dažādu Krievijas valsts institūtu vai valsts subsīdijas saņemošu organizāciju pārstāvji. Piemēram, Krievijas politiskie konsultanti partijai «Saskaņas centrs» vai «cilvēktiesību» aktīvisti Ždanokas līmeņa politiskajiem separātistiem. Dažreiz Latvijā ieceļo arī Krievijas «biznesmeņu» juristi, kas pilnvaroti noslēgt miljonu darījumus ar Laimdotas Straujumas valdību vai kādu pašvaldību. Piemēram, naftas-ķīmijas pārstrādes rūpnīca par 420 miljoniem eiro Ventspilī, kuru apņēmies kūrēt ofšoros daļēji reģistrēts «izbāzenis».

Kremļa koordinētā Krievijas intelektuāļu, akadēmiķu, zinātnieku darbība, lai uzturētu mītu par «krievu īpašo misiju pasaulē», atgādina Hitlera ārprātu par izredzēto rasi: «Augstākā rase pilda zināmu vēsturisko misiju, pakļaujot citu rasu apdzīvotās teritorijas un vēstures gaitā iznīcinot šīs rases kā nepilnvērtīgas. Turpretim, ja augstākā rase aizmirsīs savu pienākumu, izvairīsies no savas misijas, tad tā pati tiks iznīcināta.»

Putins pagaidām vēl pārbauda Rietumvalstu reakciju ar Krievijas jauno militāro taktiku, kas trāpīgi nodēvēta par «lienošo okupāciju». Putinam nav pa spēkam nogalināt miljoniem cilvēku, tomēr Krievijas «lienošā okupācija» var radīt tikpat traģiskas sekas kā Jaltas konference II pasaules kara beigās, kad lielvalstis mākslīgi sadalīja Eiropu ietekmes zonās. Eiropas Savienības lielvalstu pasīvā pretošanās Putina Krievijai šo vēsturiski traģisko déjà vu priekšnojautu tikai pastiprina.

Ko mēs varam likt pretī Putina Krievijas propagandai, kā pretoties intoksikācijai, kas pārņēmusi miljoniem diasporā dzīvojošo krievu prātus Eiropas valstīs, arī Latvijā? Britu dzelzs lēdija Mārgareta Tečere reiz izteicās, ka Krievijas lielākais ienaidnieks ir patiesība. Bet kā to piedāvāt cilvēkiem, kuri pārvalda tikai dzimto valodu? Izveidot jaunu mediju krievu valodā Baltijā? Nesmīdiniet, Latvija to nespēj, pat kopā ar Igauniju. Pag, vai mums pašiem trūkst mediju krievu valodā – LTV7 krievu ziņas, TV5, TV3+ nav pietiekami labi? Mēs nekad nespēsim pārspēt Krievijas televīzijas, kāpēc mums Latvijā ir vajadzīgs jēdzīgāks krievu medijs par PBK, kas ir Kremļa propagandas rupors Baltijā?

Krimas okupācija pierādīja, ka Putina Krievijas propaganda ir ļoti sekmīga, ja tai nepretojas. Galvenokārt pateicoties krieviski runājošo atbalstam, Ukrainas Krimas okupācija bija iespējama. Kremļa ideologa A.Dugina vārdiem runājot - «kulturāli identiski mazie krievi» sniedza atbalstu «lielajiem/varenajiem krieviem».

Ukrainas dienvidaustrumu reģionos ir cita situācija, jo Ukraina pretojās Krievijas iesūtīto diversantu invāzijai un vietējiem kriminālnoziedzniekiem. Kā pretosimies mēs?

Lielākais pigors, ko velns ir paveicis – visus pārliecināja, ka viņš neeksistē.

^{Raksta turpinājums 20.jūnijā: «Putina Krievijas kakofonijai pretī spēs stāties tikai spēcīgs BBC krievu valodā».}