Rietumvalstis var atbildēt uz Krievijas tiešo militāro iebrukumu Ukrainā, tālāk pastiprinot sankcijas, tomēr iedarbīgāk būtu runāt ar Krieviju «no spēka pozīcijām», uzskata Lietuvas vēstnieks Ukrainā Petrs Vaitiekūns.
Lietuvas vēstnieks Ukrainā: Rietumiem jāatbild Krievijai no spēka pozīcijām (24)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Es uzskatu, ka ne tikai Kijevā, bet arī Lietuvā un visā Eiropā katrs saprot, ka karš ir sasniedzis jaunu fāzi: hibrīdkarš, kas vairāk bija iefiltrēšanās, tagad iegūst jaunu, iebrukuma raksturu,» Vaitiekūns paziņoja aģentūrai BNS telefonsarunā no Kijevas.
Vēstnieks sacīja, ka Eiropas Savienības (ES) līderi «nav atļāvušies pat uz mirkli noticēt, ka šis konflikts ir globāls un nākamajā solī var skart jebkuru citu Eiropas valsti». «Es ierosinu, ka mums vajadzētu [..] sākt to saukt par karu,» teica Vaitiekūns.
Diplomāts sacīja, ka viņš nevar komentēt Eiropas valstu līderu lēmumu risināt konfliktu sarunu ceļā, jo vēstniecība ir «iestāde, kas īsteno politiku», tomēr viņam ir viedoklis, ka atbilde Krievijai var būt tikai «no spēka pozīcijām».
«Nostājai ir jābūt ļoti atbildīgai, tomēr ar [Krievijas[ prezidentu [Vladimiru] Putinu ir jārunā no spēka pozīcijām.
Mums ir jāsalauž Krievijas pārliecība, ka Eiropā kārtību var diktēt ar spēku.
[..] Pirmām kārtām es ar to domāju politisko demaršu - pasākumus, kas palielina mūsu militāro, enerģētisko, politisko un finansiālo drošību. Pēc tam var būt tikai sankcijas kā sods par manevriem un darbībām, kas ir bīstamas mūsu pasaulei,» sacīja Vaitiekūns.
Ukraina un Rietumvalstis ceturtdien apsūdzēja Krieviju par tiešu piedalīšanos konfliktā Austrumukrainā. NATO paziņoja, ka Ukrainas austrumos ir vairāk nekā 1000 Krievijas karavīru, kas palīdz separātistiem. Krievija tomēr noliedz, ka būtu sūtījusi karavīrus uz Ukrainu.