Līdz ar Krievijas sākto karu Ukrainā pēdējā laikā daudz esam domājuši un runājuši par Latvijas drošību. Valsts svētku nedēļā portāls TVNET uzrunāja vairākus Latvijas iedzīvotājus, vaicājot viņu domas par pašreizējo drošības situāciju.
Cik droši varam justies mūsu mīļajā Latvijā?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vaicāti par Latvijas spēju aizstāvēties iespējamo uzbrukumu gadījumā, TVNET uzrunātie jaunieši bija optimistiskāk noskaņoti nekā gados vecāki ļaudis.
Iespējams, to izskaidro vārdi, ko Lāčplēša dienas pievakarē pie Rīgas pils svecīšu jūras sacīja pensionārs Uldis, kurš bija atbraucis godināt savus kādreizējos cīņu biedrus: "Es esmu piedzīvojis 2. Pasaules karu visā tā nežēlībā. Esmu bijis armijā, izdzīvojis padomju laikus un sava mūža nogali ceru sagaidīt brīvā Latvijā. Bet pēc pēdējiem Krievijas izgājieniem vairs neesmu par to tik drošs.
Gan vēstures notikumi, gan pēdējais Krievijas iebrukums Ukrainā ir parādījis, ka Krievija ir neaprēķināma un neprognozējama lielvalsts. Tas mums jāpatur prātā visu laiku.
Mēs nevaram izlikties, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā uz mums neattiecas.
Dod dievs, ka tā būtu, bet es tomēr aicinātu būt uzmanīgiem un gatavoties ļaunākajam. Ja domājat, ka dramatizēju situāciju, atcerieties skolā mācīto par pirmo divu pasaules karu sākumiem."
Ulda kungs arī vērš uzmanību uz Krievijas lidmašīnu regulāro klātbūtni Latvijas pierobežā, kā arī neseno gadījumu ar zemūdeni pie Zviedrijas krastiem. «Nenovērtēsim savu kaimiņu par zemu! Ne jau velti krievu lidmašīnas tērē savu degvielu gar mūsu robežu. Varbūt maldos, bet šķiet, ka kaut kas viņiem ir aiz ādas...»
Jauniešiem sirdis mierīgākas
Savukārt Brīvības pieminekļa laukumā notiekošo militāro parādi vērojošie jaunieši ir pārliecinātāki par Latvijas spēju aizstāvēties iespējamo uzbrukumu gadījumā. Viņi arī vairāk paļaujas uz Eiropas Savienības un NATO palīdzību.
Stāsta 17 gadus vecā Sabīne: «Par Krievijas-Ukrainas attiecībām esam runājuši gan skolā kopā ar klasesbiedriem, gan mājās ar ģimenes locekļiem. Mamma par tiem satraucas, bet tētis viņu mierina, ka mēs kā NATO dalībvalsts esam drošībā. Arī maniem draugiem ir dažādi viedokļi par šo tēmu. Ko es pati domāju?
Nav tā, ka jūtos pavisam droši, bet domāju, ka pagaidām nevajag celt trauksmi.
Dienestiem ir jātrenējas un jāgatavojas iespējamām provokācijām, kādas piedzīvojušas kaimiņvalstis, bet piekrītu savam tētim, ka mūsu aizmugure - sabiedrotās valstis - mūs aizsargās.»
Nevis gaidīt palīdzību no malas, bet pašiem domāt par drošību
Bet zemessargs Valdis pauž viedokli, ka Latvijas iedzīvotājiem pašiem vairāk jāiesaistās savas zemes un valsts aizsardzībā.
"Pēc manām domām, mēs nevaram gulēt un gaidīt, ka citi uzņemsies mūsu pienākumus rūpēties par Latvijas drošību. Mums pašiem ir gana daudz spēcīgu vīru, kuri var atraut savus dibenus no mīkstā dīvāna, lai vakaros patrenētos šaušanā.
Uzskatu, ka šajā situācijā katram vīrietim būtu jāiemācās rīkoties ar ieroci.
Drošība ir mūsu pašu rokās. Pat ja Latvijā ir tikai daži tūkstoši profesionālu karavīru, kas salīdzinājumā ar Krievijas milzīgo armiju ir nieks, mums jādara viss iespējamais, lai pasargātu savus bērnus un mazbērnus.
Esmu saticis dažāda līmeņa NATO amatpersonas, kas solījušas ar mums sadarboties krīzes gadījumā, bet uzskatu, ka nevar paļauties tikai uz citiem cilvēkiem un viņu godaprātu. Arī pašiem jārīkojas."
Kādas ir tavas domas par Latvijas drošību un aizsardzību? Raksti komentāros!