Borisa Ņemcova piemiņas gājiens kā tāds situāciju Krievijā nemainīs, bet tam ir potenciāls sākt kādu kustību, uzskata Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.
Eksperts: Ņemcova piemiņas gājiens situāciju Krievijā nemainīs, bet kāda kustība varētu sākties
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Redzēsim, cik daudz cilvēku piedalīsies šajā gājienā. Tad būs skaidrāks, vai piemiņas funkcijas varētu pāraugt arī politiskajās prasībās,» skaidroja eksperts.
Viņš norādīja, ka
opozīcijas rindās Ņemcova slepkavība varētu raisīt neskaidrību un optimisma zudumu.
Šis apjukums gan varētu izpausties arī mobilizācijā.
Par gājiena ietekmi uz situāciju Krievijā eksperts bija skeptisks. «Pašlaik Kremlis atstrādājis sabiedrības kontroles mehānismu tādā pat «dēmoniskā» līmenī, ka kaut ko ietekmēt varētu tikai patiešām liela sabiedrības kustība. Pretējā gadījumā Kremli satricināt varētu tikai iekšējas elites nesaskaņas,» viņš norādīja.
Cepurītis arī paskaidroja, ka
dažādos protestos redzams tas, ka tikko kā sanākušie sāk paust plašākas prasības, tie tiek izklīdināti.
Šis gadījums gan Kremlim būs izaicinājums - kā sabalansēt līdzjūtības izteikšanu ar to, lai sabiedrības sašutums par Ņemcova slepkavību nepārvērstos plašākās politiskās prasībās, skaidroja eksperts.
Viņš norādīja, ka
tas, kā Ņemcova slepkavība ietekmēs Krievijas politiku, atklāsies nākamajās nedēļās.
Tas būšot atkarīgs gan no opozīcijas, gan Kremļa rīcības. «Vladimirs Putins un viņa sekretāri pašlaik ir piesardzīgi ar izteikumiem. Uzreiz tiek runāts pa Ņemcova slepkavību kā provokāciju, kura varētu diskreditēt Putinu,» skaidroja Cepurītis.
Saistībā ar iepriekš pausto, ka Ņemcovs grasījies nākt klajā ar pierādījumiem par Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā, eksperts prognozēja, ka politiķa nāve būs iemesls, lai dokumentus nodotu atklātībai. «Gan jau, ka Ņemcovs nestrādāja viens pats. Bet jautājums ir, vai minētie dokumenti varēs pierādīt Krievijas armijas klātbūtni,» norādīja Cepurītis. Kremļa pozīcija saistībā ar armijas spēku klātbūtni Ukrainā nemainīsies.
Jau ziņots, ka Maskavā un Sanktpēterburgā šodien notiks gājieni piektdienas vakarā Maskavas centrā noslepkavotā opozicionāra Ņemcova piemiņai. Opozīcijai bija plānots abās pilsētās svētdien rīkot pretkrīzes gājienus, taču pēc traģisko ziņu saņemšanas pasākumi tika atcelti.
Piemiņas gājiens Maskavā notiks pilsētas centrā un tas sāksies plkst.14 pēc Latvijas laika, savukārt Sanktpēterburgā pasākums norisināsies Marsa laukā. Abu pilsētu varasiestādes saskaņojušas piemiņas pasākumus.
Ņemcovs tiks apbedīts 3.martā Trojekurovas kapsētā Maskavā.
Kā ziņots, Ņemcovs ar vairākiem šāvieniem tika noslepkavots piektdienas vakarā Maskavas centrā. Slepkavības vietā atrastas sešas patronas, Ņemcovam trāpīts četras reizes, viņu nāvējoši ievainojot.
Izmeklētāji izskata visas Ņemcova slepkavības versijas, sestdien paziņoja Maskavas Galvenās izmeklēšanas pārvaldes pārstāvis.
Tiesībsargājošās iestādēs uzskata, ka Ņemcova slepkavība bijusi rūpīgi plānota, tai gatavojušies iepriekš. Viena no versijām ir, ka tā bijusi pasūtījuma slepkavība.
Ņemcovam bija 55 gadi, bez viņa palikušas četras meitas un 87 gadus vecā māte. Prezidenta Borisa Jeļcina laikā viņš bija Ņižņijnovgorodas gubernators, vēlāk kļuva par Krievijas valdības premjerministra vietnieku. 2000.gada prezidenta vēlēšanās atbalstīja Vladimiru Putinu, taču drīz vien to atzina par kļūdu un pārgāja opozīcijas rindās, kļūstot par vienu no asākajiem Putina kritiķiem. 2013.gadā tika ievēlēts par Jaroslavļas domes deputātu.