Partijas «Latvijas attīstībai» (LA) valde paudusi atbalstu tādai Latvijas politikai, kas vērsta uz solidāru problēmu risināšanu Eiropas Savienībā (ES), ieskaitot jautājumu par patvēruma meklētāju pieteikumu izskatīšanu un bēgļu uzņemšanu, informēja politiskā spēka pārstāvis Artūrs Toms Plešs.
Latvijai, iespējams, vēl vairāk nekā citām Eiropas Savienības (ES) valstīm ir svarīga stipra ES, kas vienlaikus ir Latvijas drošības garants un lielākais noieta tirgus. «Mēs esam ieguldījuši daudz ar cerību, ka Eiropas Savienība kā projekts izdosies, tāpēc
darbojošas sistēmas ieviešana sociāli nozīmīgu problēmu risināšanai ir akūti nepieciešama ES stabilitātei,»
norāda LA.
Kopš 1997.gada Latvijai patvērumu lūguši apmērām 1500 cilvēku, no kuriem bēgļa statuss piešķirts vien 200 cilvēkiem. Tāpēc baiļu radīšana, ko Latvijas iedzīvotājos par uzņemamo bēgļu skaitu cenšas iedēstīt daži politiķi, ir nepamatota, jo
divu gadu laikā reāli drīzāk tiks uzņemti tikai 50 līdz 60 bēgļu.
«Svarīgi apzināties, ka šis arī ir laiks, kad Eiropas Savienība pārvar zināmu uzticamības krīzi. Tieši tāpēc kopīga darbība pie bēgļu uzņemšanas dalībvalstu starpā ir svarīga, jo vienotība un lemtspēja šajā jautājumā ES pilsoņiem demonstrētu to, ka ES kā sistēma strādā. Brīdī, kad Latvija ir ekonomiski atkarīga no Eiropas Savienības un kad drošības jautājumi Krievijas-Ukrainas krīzes iespaidā tiek apspriesti teju katru dienu,
stipra ES neapšaubāmi ir Latvijas interesēs,»
uzsver partijas vadītājs Juris Pūce.
Latvijai kā ES ārējai austrumu robežai ir svarīgi, lai Latvijas robežas drošība būtu nostiprināta. Jau tagad redzams, cik bieži Latvijas austrumu robežu šķērso dažādu tautību nelegālie imigranti. Papildus tam slikta Krievijas-Ukrainas krīzes attīstības scenārija gadījumā Latvijas robežu nekontrolēti var šķērsot liels skaits bēgļu. ES bēgļu plāns paredz palielināt atbalstu aģentūrai FRONTEX, kura, sadarbojoties dalībvalstu robežsardzēm, ir tieši saistīta ar drošības nodrošināšanu un stiprināšanu pie ārējām ES robežām, kas šajā ģeopolitiskajā situācijā ir būtiski Latvijai, norāda Plešs.
Sabiedrībā ir radušies pārpratumi par to, kādi ir piešķiramie pabalsta apmēri patvēruma meklētājiem un bēgļiem.
Pirms patvēruma meklētājs saņem bēgļa statusu, tam tiks piešķirta dienas nauda 2,15 eiro apmērā pārtikai. Ja bēgļa statuss tiek iegūts, 256 eiro pabalsts tiek saņemts tikai 12 mēnešus, kuru laikā bēglim jāatrod darbs, jāiemācās latviešu valoda un jāintegrējas Latvijas sabiedrībā.
Pašlaik uzņēmējiem ir grūti atrast cilvēkus, kuri grib un prot strādāt. Tāpēc bēgļu uzņemšana, valodas un amata apmācība tiem ir svarīga Latvijai, jo tuvākajā nākotnē paredzama «demogrāfiskā bedre», kas saistīta ar lielo emigrējušo skaitu un zemajiem dzimstības rādītājiem.
Ja tagad vēl mēģinām pretoties potenciāla darbaspēka ieplūšanai, drīzumā var pašiem nākties to stimulēt, pauž partija.
Kā ziņots, lielas nesaskaņas starp koalīcijas partneriem izraisījis valdības lēmums par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā. Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK iebilst pret bēgļu uzņemšanu un pat apsver iespēju saistībā ar šo jautājumu vērsties Satversmes tiesā, kas izraisījis asu «Vienotības» reakciju, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šajā strīdā centās tieši neiesaistīties, norādot, ka problēma būtu jāatrisina «Vienotībai».
Pirmdien notikušajā koalīcijas sēdē politiskās partijas vienojušās turpināt darbu, cerot atrisināt nesaskaņas.
