Drošības policija acīmredzot konstatējusi jaunu apdraudējumu Latvijas Republikai — korupcijas apkarotāju intervijas medijiem. Atstādinātajai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei trešdien DP bijis jāatbild, vai viņas intervija Latvijas televīzijai kaitējusi Latvijas valstij. DP ierosinājusi par to pārbaudi.
Pirmdien uz Drošības policiju bija izsaukts arī KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājs Juris Jurašs. Viņa iespējamais nodarījums pret valsti esot pērn augustā žurnālam «Ir» teiktais par birojā notiekošo. No DP izmeklētāju jautājumiem viņam radies iespaids, ka tiekot pārbaudīts, vai viņa viedoklis apdraud Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).
Uzaicinājumu ierasties Drošības policijā saņēmusi arī KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore. Viņa pēdējā laikā nav manīta izdarām tādu iespējami pretvalstisku darbību kā intervija presei vai televīzijai. (Pirms gada gan bija paudusi Latvijas Radio savu personisko viedokli par «oligarhu lietas» virzību.) Toties bija viena no piecu KNAB nodaļu vadītājiem, kuri 2013.gadā parakstīja vēstuli premjerministram Valdim Dombrovskim ar lūgumu izveidot komisiju, kura izvērtētu iespēju atbrīvot no amata KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku.
Tas liek minēt, ka varbūt DP kvalificē kā kaitējumu valstij nevis jebkuru KNAB darbinieku interviju, bet gan tikai tādu, kurā pausta kritika KNAB priekšniekam Streļčenokam, kurš tātad laikam jāuzskata vismaz par vienu no sinonīmiem jēdzienam «Latvijas valsts».
(Nudien, nav dzirdēts, ka DP pārbaudītu Streļčenoku pašu, kurš arī pavisam nesen, 12.aprīlī, LTV sniedza tādu pašu 1:1 interviju kā Strīķe trīs nedēļas pirms tam. Kurā, starp citu, skandalozi atzina, ka esot krievu valodā rakstījis OECD sūdzības vēstuli par tās, viņaprāt, nepareizu KNAB darbības novērtējumu.)
DP vēl nav skaidrojusi, kāpēc sākusi pārbaudi. Strīķe min, ka Streļčenoks materiālus par viņu un citiem KNAB darbiniekiem nosūtījis Ģenerālprokuratūrai, bet tā pārsūtījusi Drošības policijai. Viņai radies iespaids, ka DP pārbauda iespējamo noziegumu pret valsti — kaitniecību, kas Krimināllikumā raksturota kā darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz konkrētu nozaru vai iestāžu darbības graušanu «nolūkā kaitēt Latvijas Republikai».
Būs svarīgi dzirdēt arī ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera skaidrojumu, kāpēc prokuratūra nolēmusi, ka ilgstošais konflikts birojā nupat ir jārisina valsts drošības iestādei.
Ko sargā drošības iestādes
DP uzdevums ir aizsargāt valsts konstitucionālo iekārtu. KNAB darbinieku intervijas presei diezin vai var kvalificēt kā ekstrēmistu aicinājumus vai vardarbīgus mēģinājumus graut valsts teritoriālo vienotību vai panākt demokrātiskās iekārtas nomaiņu uz totalitāru režīmu. Vai DP šīs intervijas uzskata par darbībām, «kuru mērķis ir pakāpeniski un sistemātiski graut Latvijas iedzīvotāju ticību demokrātijas principiem», kā savā mājaslapā skaidro vienu no pretvalstiskas rīcības izpausmēm? Šķiet, ka ticību demokrātijas principiem var mazināt drīzāk gan pašas DP rīcība.
Droši vien tā ir tikai sakritība, ka Strīķe bija izsaukta uz DP tajā pašā dienā, kad Valsts prezidents izsludināja grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir paplašināt drošības iestādēm iespējas vērsties pret hibrīdkara apdraudējumiem. Izsludinādams plašus iebildumus izraisījušos, tomēr steidzamības kārtā Saeimas pieņemtos grozījumus, Raimonds Vējonis pauda bažas par jauno likuma normu praktisku piemērošanu. Šo likuma grozījumu galvenā autore un virzītāja DP gribot vai negribot apstiprina, ka bažas ir pamatotas.
DP pati sniedz ieganstu šaubīties par tās spēju vērsties pret reāliem apdraudējumiem valstij un liek uzdot jautājumus, vai nekļūst par politiski motivētu vārda un uzskatu brīvības ierobežotāju. KNAB darbinieku viedokļu pretvalstiskuma pārbaudīšana nav vienīgais gadījums, kas liek to vaicāt.
Otrdien uz DP bija uzaicināts arī Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Iemesls — arodbiedrības svētdien paredzētā protesta akcija jeb «tautas sapulce» Doma laukumā. Arodbiedrība tuvākajā laikā varētu spriest arī par premjerministra Māra Kučinska demisijas prasīšanu.
Kera vadītajai arodbiedrībai ir sadarbības līgums ar «Saskaņu», un tas liek šaubīties, vai viņa rīcību vienmēr vada tikai un vienīgi rūpes «par cienīgu darbu, veselību un izglītību Latvijā», par ko būšot pieteiktā protesta akcija. Esam arī pieredzējuši 2009.gada 13.janvāra notikumus, kad opozīcijas politiķu rīkots mierīgs protesta mītiņš Vecrīgā pārauga grautiņos, kuri, iespējams, nebija gluži stihiski.
Taču arodbiedrības plānotais pasākums ir saskaņots likumā paredzētajā kārtībā, tātad arī ar DP un Valsts policiju, kuras vienmēr tādos gadījumos izvērtē iespējamos riskus un apdraudējumus. Akcijas rīkotāja demonstratīvu aicināšanu uz pārrunām nākas uzskatīt par DP neoficiālu politisku vēstījumu, ka tai nevēlami vai pretvalstiski šķiet arī likumīgi pasākumi.
DP gatavība meklēt pretvalstisku un antikonstitucionālu darbību intervijās presei un atļautos pasākumos ir jo uzkrītošāka, ņemot vērā tās atteikšanos saredzēt riskus atklāti radikālu organizāciju rīcībā.
Pirmdien DP paziņoja, ka neesot konstatējusi ideoloģiski motivētus vardarbības riskus organizācijas «Tēvijas sargi» aktivitātēs. Šis nacionāli radikālais grupējums jeb «tuvcīņas organizācija» sociālajos medijos piedāvā ložu čaulītes kā «tabletes pret okupantiem» un galvas nociršanas ainas kā brīdinājumu par patvēruma meklētājiem. Katru nedēļas nogali tās dalībnieki dodoties patruļās jeb «vakara pastaigās», lai darītu to, ko policija nespējot, — aizsargātu vietējos iedzīvotājus no «cittautiešu agresijas».
DP pirms divām nedēļām paziņoja, ka nesaukšot uz pārrunām arī Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru no Nacionālās apvienības Jāni Iesalnieku, kurš savulaik ieteica izgaiņāt seksuālās minoritātes ar Ādolfa Hitlera «Mein Kampf» un mietiem, bet tagad popularizē «Tēvijas sargus» un «teorētiski» pamato šādu grupējumu darbību: «Ja valsts vairs nesargā pilsoņus no migrantiem, pilsoņi sāk veidot pašaizsardzības vienības. Un valstij nav morālu tiesību to ierobežot.»
Vācijas izdevums «Bild» aprīļa vidū publicēja materiālus par Krievijas militārā izlūkdienesta organizētām vai pieskatītām galēji labējo «antiimigrantu» vienībām Eiropas valstīs, kuras izliekas par sporta klubiem vai biedrībām un var tikt izmantotas situācijas destabilizēšanai. Skandināvijas valstīs un Igaunijā līdzīgus mērķus — aizsargāt iedzīvotājus no imigrantiem, patrulējot ielās, — sludina organizācija «Odina kareivji». NATO spēku Eiropā komandieris ģenerālis Filips Brīdlovs ir bez aplinkiem pateicis, ka Krievija izmanto bēgļu krīzi kā ieroci karā pret Rietumiem.
DP par to visu, protams, ir informēta. Tomēr neuzskata par «risku» vai apdraudējumu valstij mūsmāju privāto «patriotu» vēlmi pārņemt Valsts policijas funkcijas, piesaucot imigrantu it kā radītu apdraudējumu, kas Latvijā pašlaik ir viņu pašu radīta fikcija, un viņu ideologu «morālos» pamatojumus šādai antikonstitucionālai rīcībai. Toties par intervijām aicina uz pārrunām un ierosina pārbaudes.
DP jāpārtrauc darbības, kas var apdraudēt cilvēku tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību. Bet DP priekšniekam Normundam Mežvietam un viņa pārraugam iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim saprotami un bez aizbildināšanās ar slepenību jāpaskaidro sabiedrībai valsts apdraudējumu izvērtēšanas principi.