Obligātās pamatizglītības apguves sākšana skolās no sešu gadu vecuma sākumā ir jāanalizē un par to jādiskutē, un tikai pēc tam par šo jautājumu drīkst lemt valstiskā līmenī, uzskata Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.
Obligātās pamatizglītības apguves sākšanai no sešu gadu vecuma var būt nopietnas sekas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Daugavpils Izglītības pārvalde, līdzīgi kā citi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sociālie partneri, ir pārsteigta par to, ko ministrija dara, ne ar vienu nekonsultējoties. Līdz šim par šo jautājumu mums nav bijis nedz publisku diskusiju, nedz diskusiju ar speciālistiem. Ja kāds kaut kur kaut ko baumo, normālā valstī tam nav jākļūst par pamatu kādiem nopietniem pētījumiem vai plānošanai,» norādīja Isupova.
Izglītības pārvaldes vadītāja ir pārliecināta, ka, pirms lemt par šādām izmaiņām izglītības modelī, būtu nepieciešams veikt analīzi, ko tās dos, kādi būs plusi, kādi - mīnusi, kā arī jāiepazīstina ar zinātnisko pamatojumu.
Lai arī padziļināta šī jautājuma izpēte pagaidām nav veikta un oficiāla viedokļa Daugavpils Izglītības pārvaldei tajā pagaidām nav, pārvaldes vadītāja pieļāva, ka
šāda reforma var izraisīt nopietnas sekas
- skolās apmācāmajiem būs nepieciešamas papildu vietas, bet daudzas pirmsskolas izglītības iestādes var nākties slēgt. «Vai kāds par to ir padomājis? Un, pats galvenais, kā patlaban par kaut ko tādu var lemt, ja mēs nezinām pat to, kāda būs izglītības programma šiem sešgadīgajiem?» uzsvēra Isupova.
Ja jau ir vēlme mazināt mācību procesa ilgumu, tad varbūt tas būtu jādara, pārskatot 12.klases mācību programmu
un lemjot par tās nepieciešamību, nevis sākot apmācību skolā no sešu gadu vecuma, jo pirmskolas izglītības iestādēs jau tāpat tiek īstenota obligātā piecgadīgo un sešgadīgo apmācība, pauda speciāliste.
Ļoti būtiska ir mācību programma un vide
Valmieras pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādes «Sprīdītis» vadītājas vietniece izglītības jomā Guna Vorpa savukārt uzsver - sākot skolas gaitas sešu gadu vecumā, ļoti būtiska ir mācību programma un vide.
Pēc Vorpas domām,
pašreizējā sešgadnieku apmācības programma ir pietiekami sarežģīta un nebūt nav orientēta uz vidusmēra bērnu.
Neskatoties uz rotaļu metodēm, ar kādām strādā pirmskolā, slodze bērnam ir gana liela, jo trenēties rakstīt rakstītos burtus līnijās vajag, sēžot arī pie galda. Viņa uzskata, ka šis darbs būtu labāk paveicams septiņgadīgiem bērniem.
Taču vissvarīgākais ir jautājums par vidi. «Sešgadniekiem tomēr vajadzētu atrasties rotaļu un spēļu vidē, kāda tā ir pirmsskolas izglītības iestādē, ar iespēju atpūsties, ar higiēnas telpu grupā. Ja sešgadnieki pāriet uz skolas telpām, tad rodas jautājums -
vai tiešām mūsu valsts ir tik traki bagāta, lai veidotu skolās tādu vidi, kas jau ir izveidota pirmskolās?
Tam ir vajadzīgi prāvi līdzekļi,» uzskata speciāliste.
Vēl rodas jautājums par pedagogiem, kas varēs ar šiem bērniem strādāt. Ja tā būs skola - tad, visticamāk, tie būs sākumskolas pedagogi, kuriem vajadzēs veltīt gana daudz līdzekļu, lai organizētu kursus un apmācītu strādāt ar šī vecumposma bērniem.
Pašlaik likumā noteikts, ka uz skolu jāiet visiem bērniem, kuri dzimuši attiecīgajā kalendārajā gadā, tātad arī tiem, kas dzimuši pēc septembra. Tas nozīmē, ka
daļa bērnu sāks skolas gaitas no piecu gadu vecuma.
«Protams, vecāki ir tiesīgi lemt, bet jāatzīst, ka praksē ne vienmēr vecāki ieklausās skolotāju padomos par to, ka labāk skolas gaitas atlikt,» atzīst Vorpa.
Viņa dzirdējusi, ka tiek minēti dažādi piemēri par to, ka vairākās Eiropas valstīs skolas gaitas sāk bērni no sešu vai pat no piecu gadu vecuma.
«Taču šajās valstīs to, ko mācās sešgadnieki pie mums, šie bērni mācās ap astoņu gadu vecumu. Šīs programmas satura ziņā tomēr nav salīdzināmas,» piebilst pirmsskolas izglītības iestādes «Sprīdītis» vadītājas vietniece izglītības jomā.
Kā ziņots, IZM iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos paredzot obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešu gadu vecuma, vienlaikus saglabājot tiesiski legālu iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā to sākt arī gadu vēlāk.
IZM piedāvāja, lai minētās izmaiņas stātos spēkā no 2018.gada 1.jūlija.
IZM uzsver, ka plānotais 1.klasē apgūstamais mācību saturs un metodika ir atbilstoši pašreizējās obligātajās pirmsskolas izglītības programmās bērniem sešu gadu vecumā apgūstamajam, un netiek paredzēts, ka sešus gadus vecajiem bērniem būs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās septiņus gadus vecie bērni.