MUlāpi

Pirms divām nedēļām Saeima pieņēma budžeta likumu paketi, kurā paredzētas arī izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļu likumā, kurām it kā bija jāizbeidz krīzes gados kā pagaidu risinājums noteiktais atvieglotais nodokļu režīms maziem un ļoti maziem uzņēmumiem. Taču likuma grozījumi izraisīja uzņēmēju iebildumu vētru. Pirms nedēļas Valsts prezidents Raimonds Vējonis atdeva šos grozījumus atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Un iestājās haoss

«Turpinās darbs, lai sagatavotu normatīvo bāzi,» Kučinskis pēc Vējoņa lēmuma raudzīja tēlot lietišķumu. Valdībai jau esot «pirmās iestrādes», taču «jaunā mikrouzņēmuma modeļa normatīvās bāzes izstrāde» prasīšot vismaz divus mēnešus. Jo «brāķis vairs nav pieļaujams», premjerministrs neparasti skarbi novērtēja paša valdības sagatavotos un prezidenta atpakaļ atsviestos likuma grozījumus.

Izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļu režīmā tikšot atliktas līdz brīdim, kad stāsies spēkā alternatīvs mazo uzņēmumu regulējums. Taču 2017.gada 1.janvārī jāstājas spēkā arī pērn pieņemtajiem grozījumiem likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas attiecas ne tikai uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, bet arī uz visiem pārējiem uzņēmumiem. Un trešdien Kučinskis visus apstulbināja ar ideju vispār atcelt sociālās apdrošināšanas minimālās obligātās iemaksas, bet, lai nebūtu jāzaudē budžetā 20 miljoni eiro, kurus bija plānots ieņemt no šīm iemaksām, mikrouzņēmumu nodokļa likmi nevis samazināt līdz 5, bet gan paaugstināt no 9 līdz 15 procentiem, no kuriem daļa tad aizietu lielajā kopējā sociālā budžeta katlā.

Jāatgādina, ka Kučinskis bija stingri solījis nepalielināt nodokļus 2017.gadā. Solījumu neturēšana nebūtu nekas ārkārtējs «saimniekiem savā zemē», kā sevi dēvē Zaļo un zemnieku savienība. Taču sekas citiem mūsu zemē var būt plašas un nopietnas.

VID ģenerāldirektore Dace Pelēkā bēdīgi stāsta, ka informatīvās sistēmas pielāgošanā jaunās sociālā nodokļa normas administrēšanai ieguldīti gan finanšu, gan cilvēku resursi, uzņēmējiem semināros jau pusgadu skaidrots, kas un kā būs jādara. Nu tas viss izrādās bijis bezjēdzīgi. Desmitiem tūkstošu uzņēmēju un uzņēmumu darbinieku tagad vienkārši nezina, kādi noteikumi jau nākammēnes regulēs viņu darbību, kādas būs algas un vai vispār vairs būs, ja nāksies atlaist darbiniekus vai likvidēt uzņēmumus. Daudzi mazie uzņēmēji jau ir atteikušies no saviem uzņēmumiem, rēķinādamies ar gaidāmajām izmaiņām. Nu izrādās, ka izmaiņu varbūt arī nebūs, tikai nav zināms, kas būs. Droši zināms tikai, ka tā nebūs «līdzsvarota un prognozējama nodokļu politika», kas, kā premjerministrs sludināja no dažādām tribīnēm, esot «svarīga Latvijai».

Taču varbūt visapstulbinošākā bija Kučinska atzīšanās trešdien, ka «pat es tikai septembrī uzzināju par šāda nodokļa stāšanos spēkā». Tad ir jāvaicā, ko premjerministrs vispār zina.

Dalītāji nespēj vadīt

Notiekošo var raksturot īsi — Kučinska valdība ir faktiski izgāzusi pati savu budžetu.

Politikas psihologi varētu minēt, vai tas nav bijis šīs partijas ļaužu domāšanai dabisks reflekss. ZZS vienmēr ir bijusi apsēsta ar saviem «reitingiem» un vienmēr, būdama valdībā, bija uzvedusies kā «iekšējā opozīcija». Kritizēt valdības darīto ir populāri. Ir ērti un izdevīgi atbildību par nepopulāriem lēmumiem uzgāzt citiem. Tik ērti, ka šogad, jau esot pie varas, pēc inerces nepamanīja, ka tas taču pašu taisīts budžets, ko paši izgāž.

ZZS vienmēr bija atmaksājusies naudas izspiešana sev un savējiem ar politisku šantāžu, vienīgi opozicionāru poza ierobežoja iespējas to darīt. Šogad vājprātīgajā budžeta naktī Saeimā redzējām, kas notiek, kad «zaļie zemnieki» ir galvenie dalītāji, — naudas šķiešanas dzīres un savējo apmierināšanas orģija bez jebkādiem piedienīguma rāmjiem.

Taču «iekšējās opozīcijas» reflekss ir noturīgs — tagad vainu par uzņēmējdarbības vides iegrūšanu haosā ZZS rauga uzvelt kādreizējai premjerministru partijai, bet nu tikai koalīcijas jaunākajai māsai Vienotībai, kura — šausmas! — nesteidz jau tajā pašā dienā piekrist Kučinska paniskajai idejai par nodokļu celšanu un sociālo iemaksu atcelšanu un grib papriekš redzēt vismaz kaut kādus premjerministra un Finanšu ministrijas aprēķinus par šādu likuma izmaiņu ietekmi uz budžetu, algām un pensijām.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis lēti tēlo neizpratni «par Vienotības nevēlēšanos nākt pretī iedzīvotājiem». Un muļķīgi atgādina, ka 2015.gadā, kad pieņemts lēmums par minimālo sociālo iemaksu ieviešanu, pie varas bijusi tā laika varas partija Vienotība. Sak, mēs taču tajā Laimdotas Straujumas valdībā ne par ko neatbildējām, pat ja labklājības ministrs bija mūsu Uldis Augulis.

Brigmanim un Kučinskim droši vien patiktu, ja visi aizmirstu, ka budžeta portfeli ar pašreizējā haosa sēklu 14.oktobrī mediju starmešu gaismā Saeimā ienesa viņu partijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Izrādās, ka Lemberga komandas lojālā šahiste, kuru respektablais izdevums Politico nupat nesaprotami ielicis «Eiropas pārveidotāju» sarakstā, nebija spējusi izskaitļot pat tikai divus gājienus uz priekšu, kāds būs viena likuma izmaiņu iespaids uz Latvijas uzņēmējdarbības vidi un valdības politisko situāciju. Un šī «šofera meita», kura it kā esot apņēmusies «sakārtot Latvijas dažādu krīžu skartās finanses», kādreiz varot kļūt par Latvijas premjerministri, kā min Politico?

Bailēs no sliktiem reitingiem ZZS valdība, gatavodama grozījumus likumā, mēģināja izdabāt visiem, kuriem kaut kas varētu nepatikt, un tātad kaitēt partijas un valdības reitingiem. Rezultātā Kučinska valdība iedzinusi sevi situācijā, kurā visi ir šokā un būs vēl lielākā, jo pašas radītajai krīzei nevar būt populāru risinājumu.

Ko varētu ieteikt Kučinskim un viņa «zaļajiem zemniekiem»? Jebkādu citu valdību veidotu tie paši vēži pašreizējā Saeimā. Tāpēc — tā turpināt, Māri! Lai līdz pašvaldību vēlēšanām nākamgad un pēc tam līdz Saeimas vēlēšanām Latvijas simtgadē 2018.gadā vēlētāji līdz mielēm atēdas «zaļo ķīseli» un pārliecinās, ka pašlabuma apkalpotāji un naudas dalītāji nespēj vadīt valsti.