Jaunajai paaudzei, kas šobrīd ļoti ātri aug, trūkst zināšanu par patiesajiem militārajiem un cita tipa draudiem, kas sabiedrībā var būt, aģentūrai LETA norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).
Pabriks: Jaunajai paaudzei trūkst zināšanu par dažāda veida apdraudējumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš uzskata, ka plānotās aizsardzības mācības ieviešana skolās būtu noderīga un ļautu skolēniem iegūt kaut vai minimālas zināšanas, atvieglojot lēmumu pieņemšanu, kas būtu saistīta ar savas nākotnes profesijas izvēli vai iestāšanos jaunsardzē vai zemessardzē.
«Domāju, ja es būtu aizsardzības ministrs, es veicinātu brīvprātīgu skolu pievienošanos šādai aizsardzības mācības mācīšanai, vai, ja būtu izglītības ministrs, varbūt neiekļautu šo mācību kā obligātu visās skolās, bet darītu tā, lai skolas būtu ieinteresētas šo stundu ieviest,» saka Pabriks.
Eiroparlamentārietis atgādina, ka viena no viņa idejām kādreiz aizsardzības ministra amatā bija jaunsardzes apmācīšana kiberdrošībā, par ko, viņaprāt, skolās tiek runāts par maz, un tas būtu viens no tematiem, ko šādā mācībā varētu iekļaut.
«Mācība noteikti palielinātu cilvēku izpratni par draudiem, lai viņi nedomātu, ka mēs dzīvojam zaļā, puķainā pļavā ar zilām debesīm virs galvas, kur nekas mūs neapdraud,» pārliecināts Pabriks.
Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrijas (AM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupa piedāvā valsts aizsardzības mācību ieviest kā vienu no obligātajiem izvēles priekšmetiem.
AM un IZM iecerētās izmaiņas paredz, ka vidusskolas klasēs valsts aizsardzības mācība kļūtu par vienu no sešiem obligātajiem izvēles priekšmetiem, un šajā līmenī jaunieši jau apgūtu praktiskas militāras iemaņas, tostarp, rīkoties ar ieroci. Vidusskolās jauno mācību saturu plānots ieviest, sākot no 2020.-2021.gada.