RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

«Lemberga faktora» dēļ finanšu ministrei maz izredžu kļūt par Eirogrupas prezidenti

TVNET/LETA 6
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola | Foto: Edijs Pālens / LETA

«Lemberga faktora» dēļ finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) izredzes kļūt par Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas prezidenti ir ļoti zemas, sacīja biedrības «Eiropas Kustības Latvijā» prezidents Andris Gobiņš.

Viņš skaidroja, ka kandidēšana kā tāda ir ļoti apsveicama, bet pauda lielas šaubas par to, vai Reizniece-Ozola būtu laba Eirogrupas vadītāja. Pēc Gobiņa domām, par labu finanšu ministrei ir vairāk lietas, proti, viņa ir sieviete, ir zināma viņas aizraušanās ar šahu, tāpat viņa ir no mazas Austrumeiropas valsts un Latvija ir viena no retajām valstīm, kas ievēro visus Māstrihtas kritērijus. Tomēr ļoti liels mīnuss, no kā Eiropas līmenī būtu grūti atbrīvoties, ir «Lemberga faktors».

«Neviens ES negrib būt atkarīgs no Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugiem, kuri ir gan ZZS, gan Aivara Lemberga personā, tiešā vai netiešā veidā. Saiknes tur ir ļoti spēcīgas, un šis ir tas, kas ļoti samazina varbūtību Reizniecei-Ozolai iegūt šo amatu. Par labu nenāk jebkāda veida šaubu ēnas par neatkarību un spēju patstāvīgi domāt,» sacīja biedrības prezidents.

Gobiņš arī uzsvēra, ka varbūtību samazina ZZS sadarbības līguma neesamība ar kādu no Eiropas partijām. «ZZS vēl paši nav nodefinējuši, kuram flangam partija pieder, kur nu vēl noslēguši līgumu ar kādu no Eiropas partijām. Tas ļoti iegriež jebkāda veida Latvijas interešu aizstāvībai, jo, kamēr ministru prezidenti, gatavojoties lielām Eiropadomes sēdēm, tiekas savos partiju grupējumos, Kučinskis tajā brīdī varbūt dzer kafiju vēstniecībā,» minējumus izteica «Eiropas Kustības Latvijā» prezidents.

Pēc viņa domām, ZZS līdz šim nav spējuši «izpildīt savu mājasdarbu» un nav arī izrādījuši nekādu interesi to darīt.

Ja finanšu ministre būtu sociāldemokrāte un bez «Lemberga ēnām», tad Reizniecei-Ozolai būtu tikpat kā garantēta Eirogrupas prezidenta vieta,

ir pārliecināts Gobiņš.

Ja finanšu ministre kļūtu par ES finanšu ministru padomes prezidenti, amatu apvienošanā problēmām nevajadzētu rasties un tā arī ir pilnīgi normāla prakse, skaidroja Gobiņš. Viņaprāt, tas noteikti nozīmētu, ka būtu nepieciešams viens vai vairāki papildu palīgi pašā Finanšu ministrijā, kas palīdzētu darbu veikt un koordinēt. Tas savukārt varētu uzlabot kopējo ministrijas darbības kvalitāti un Latvija tiešā veidā varētu no tā iegūt.

Jau ziņots, ka Reizniece-Ozola apsver iespēju pretendēt uz Eirogrupas prezidenta amatu.

Šā gada oktobrī pašreizējais Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka 2018.gada janvārī atstās savu amatu.

Reizniece-Ozola sacīja, ka viņa iespēju kandidēt uz Eirogrupas prezidenta amatu pārrunājusi ar ES finanšu ministru padomes kolēģiem un piebilda, ka neizslēdz iespēju pretendēt uz šo amatu.

    Latvija ES Dana Reizniece-Ozola Aivars Lembergs
    6 Komentāri