Dzemdības ir ļoti skaists notikums, bet var būt arī ļoti brutāls akts no dabas viedokļa, un ne vienmēr ārsta un vecmātes spēkos ir noklāt sarkanu paklāju, komentējot sieviešu stāstus par vardarbību dzemdībās, saka ginekoloģe, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Dace Matule.
Viņa uzsver, ka dzemdības tiek glorificētas, bet sievietēm nereti nav izskaidrots, ka šim notikumam ir rūpīgi jāgatavojas, kā arī jārēķinās, ka tas var būt neparedzams process. «Ir priekšstats, ka aiziesi uz Dzemdību namu un smaidīgi ārsti un vecmātes palīdzēs saņemt bērniņu, bet dzemdības ir ļoti smags darbs, tās ir neprognozējamas,» skaidro Matule.
Ginekoloģe norāda, ka grūtniecības laikā ir jāveic ne tikai psiholoģiska, bet arī fiziska sagatavošanās. «Pēc Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām sievietei vajadzētu apmeklēt vingrošanu trīs reizes nedēļā pa 45 minūtēm. Tas nepieciešams gan tādēļ, lai bērnam būtu labāka skābekļa apgāde grūtniecības laikā, gan arī
lai māte būtu fiziski sagatavota dzemdībām, kas ilgst 12-14 stundas. Tas prasa fiziski smagu piepūli,» stāsta Matule.
Fiziskie treniņi palīdz arī tam, lai grūtniece pārāk nepieņemtos svarā un bērns nebūtu pārāk liels. Tas ir nozīmīgi, jo šādiem mazuļiem esot liels risks iegūt traumas dzemdībās, piemēram, var iesprūst bērna pleciņi. «Bērniem virs četriem kilogramiem ir lielāks risks dzemdību traumai,» saka ginekoloģe.
Speciālistu darbs ir neparedzamajā dzemdību procesā, komunicējot ar sievietēm, kuras ir īpaši jūtīgas, panākt to, lai mājās nokļūtu gan dzīvs bērns, gan māte. Dzemdību speciālistu attieksme kopš padomju laika esot daudz mainījusies – pieeja pacientam kļuvusi individuāla. Tomēr joprojām medicīnas darbinieki cīnās ar izdegšanas sindromu ilgo darba stundu un atbildības dēļ. «Viņiem ir risks izdegt zilās ugunīs, jo viņi ziedo sevi visu. Neviens dzemdniecībā nestrādā, lai nopelnītu naudu. Tas ir misijas darbs. Ārsti un vecmātes ļoti respektē, ciena un mīl šo profesiju,» uzsver Matule.
Ārste skaidro, ka sieviete bieži var nesaprast, kāpēc ārsts veic kādas manipulācijas, un dzīvībai bīstamās situācijās arī nav laika to skaidrot. Matule norāda, ka speciālistam var arī neizveidoties kontakts ar pacientu, un, kad mediķis paceļ balsi, tas nozīmē, ka ir ārkārtīgi sarežģīta situācija. «Mediķis paceļ balsi, kad jārīkojas ātri un ir ļoti lieli medicīniski sarežģījumi.
Iedomājieties cukursmalkā balsī teikt: «Vai jūs nebūtu tik laipna? Jūsu placenta pašlaik atslāņojas, un ir piecas sekundes līdz tam brīdim, kad mēs varam pazaudēt bērnu.» Vai ugunsdzēsēji tā rīkotos, atnākot: «Es ļoti atvainojos, jūsu dzīvoklī ir ugunsgrēks. Vai jūs nebūtu tik laipni..» Viņi lauzīsies iekšā. Ja mājā būs ugunsgrēks, viņi lauzīsies iekšā, aplies piecus apakšējos stāvus, neatvainojoties, bet izglābs māju un cilvēkus,» ilustrē Matule.
Viss, ko dara vecmāte vai ginekologs, tiek darīts, lai saglabātu mātes un bērna dzīvību.
«Grūtniecība tiek glorificēta, lai nebaidītu sievietes. Mēs neliekam uzsvaru uz šo ārkārtīgi smago maratonu, lai sagatavotos dzemdībām. Tāpat nestāstām, ka pēc tam būt par māti ir ļoti skaists, bet arī smags tālākais uzdevums 24/7 uz visu mūžu,» norāda Matule. Viņa uzsver, ka mediķi jau maina savu attieksmi, bet arī grūtniecēm ir jāgatavojas dzemdību procesam.
