Lietuvā valsts kompensējamo medikamentu sarakstā tiek iekļauta trešdaļa no tirgū ienākušajām jaunajām zālēm, bet Latvijā – trīs reizes mazāk jeb tikai 8%. Igaunijā valsts jaunākās paaudzes medikamentu apmaksai tērē 66 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā, bet Latvijā – tikai 31. Turklāt faktiskā starpība ir ievērojami lielāka, jo Igaunijas kompensējamo medikamentu sistēmā nav iekļautas zāles onkoloģijai, reimatoloģijai un HIV.
Būtiskākā problēma, kāpēc Latvijā jauno zāļu pieejamība ir viena no zemākajām Eiropā, ir nepietiekamais valsts kompensējamo zāļu budžets daudzu gadu garumā, uzskata Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors Valters Bolēvics.
Kaut gan kompensējamiem medikamentiem atvēlētie līdzekļi gadu no gada pieaug, bāzes jeb pamata budžets praktiski nemainās.
Zāļu ražotājiem tas rada problēmas ar zāļu apjomu plānošanu, jo ik gadu notiek cīņa par papildu līdzekļiem valsts zāļu budžetā, kas ir neprognozējams un neļauj plānot darbu ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka ne farmācijas nozares pārstāvjiem, ne pacientiem nav saprotams, kādas zāles valsts nodrošinās.
Bolēvics norāda, ka
Latvijā nav prognozējams un caurskatāms zāļu izvērtēšanas process to iekļaušanai kompensācijas sistēmā, kā arī nepastāv skaidras prioritātes, kuras zāles iekļaut un kuras ne.
Atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm Latvijā šim nolūkam netiek izmantots veselības tehnoloģiju novērtējums. Tas nozīmē, ka netiek ņemta vērā šo zāļu izmaksu efektivitāte attiecībā pret valsts veselības aprūpes un labklājības budžetiem, kā arī netiešās izmaksas - produktivitāte u.c. Nepastāvot šādam novērtējumam, apstākļos, kad kompensējamo zāļu budžets gadiem ir nemainīgs, faktiski jaunajām zālēm, kam izmaksas mēdz būt augstākas, ienākšana kompensācijas sistēmā tiek liegta vai tā noris ļoti gausi.
Inovatīvo farmaceitisko firmu pārstāvis norāda, ka
Latvijā par jaunajām zālēm jāmaksā vairāk, jo zāles tiek apliktas ar dubultu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi.
Jau vairākus gadus sarunās ar valsts institūcijām nav izdevies sakārtot jautājumu arī par bioloģisko zāļu prognozējamu un regulāru iekļaušanu kompensācijas sistēmā, kas padarītu šos efektīvos medikamentus pieejamākus Latvijas pacientiem.
Pacientiem iespējas saņemt jaunākās zāles ierobežo arī valsts izvirzītais nosacījums, ka medikamenta izmaksas nedrīkst pārsniegt 14 229 eiro uz pacientu gadā - šī savulaik ieviestā kārtība tiek piemērota ne tikai individuālo pacientu ārstēšanai, bet pārnesta uz visu zāļu iekļaušanu kompensācijas sistēmā. Tas apgrūtina jauno zāļu iekļaušanu kompensācijas sistēmā, jo inovatīvo medikamentu izmaksas ir ievērojami augstākas nekā minētie 14 000 eiro.
Latvijā PVN likme recepšu zālēm, tai skaitā kompensējamiem medikamentiem, ir viena no augstākajām Eiropā – 12%, kas padara zāles dārgākas un pasliktina to pieejamību pacientiem. Salīdzinoši Zviedrijā, Lielbritānijā un Maltā PVN likme ir 0%, Francijā – 2,1%, Šveicē – 2,5%, Spānijā - 4%, Ungārijā un Horvātijā – 5%, Beļģijā un Grieķijā – 6%, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 5% un 9%.
Atšķirībā no Eiropas valstīm daudzas recepšu zāles Latvijā vispār nav iekļautas valsts kompensējamo medikamentu sarakstā tieši nepietiekamā finansējuma dēļ.
Bolēvics uzskata, ka risinājums būtu PVN atcelšana recepšu zālēm, tostarp arī kompensējamiem medikamentiem, kas ļautu rast papildu līdzekļus zāļu budžetā, tai skaitā arī jaunajām zālēm.
