/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/04/7988237t1h9347.jpg)
Noskaidro, vai tev gadījumā nav buboņu mēra simptomi? Lai arī šī slimība vairs nav tik izplatīta, kā viduslaikos, tomēr tā joprojām nav pilnībā izskausta.
Var gadīties, ka tev nav gripa, bet gan buboņu mēris
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā vēsta izdevums «All That Is Interesting», buboņu mēra jeb melnās nāves simptomi visbiežāk ir palielināti un sāpīgi limfmezgli, drudzis, vemšana, galvas un muskuļu sāpes. Tomēr nekreņķējies, jo, piedzīvojot šos simptomus, iespēja, ka tev ir buboņu mēris, ir maza. Drīzāk tev būs gripa vai kāda cita infekcija. Tomēr novērtēt buboņu mēri pārāk zemu arī nebūtu prātīgi.
Buboņu mēris ir infekcijas slimība, ko izraisa baktērija «Yersinia pestis», ko cilvēkam var nodot blusas, kas barojušās ar inficētu žurku asinīm.
Lai arī mūsdienās buboņu mēra simptomi ir līdzīgi gripas simptomiem, viduslaikos tie bija nedaudz savādāki. Slimajiem zem ādas veidojās asins izplūdumi, kas lika limfmezgliem kļūt melniem. Tieši tāpēc buboņu mēra otrs nosaukums ir melnā nāve. Simptomu starpā bija arī deguna, kāju un roku pirkstu gangrēna.
Pētnieki aplēsuši, ka buboņu mēra epidēmijas laikā 14. gadsimtā, bojā gāja aptuveni 60% no Eiropas populācijas. Tajā laikā ārstiem nebija ne jausmas, kas tā ir par slimību un kā to ārstēt. Lielākā daļa zāļu sastāvēja no dažādām saknēm un augiem.
Buboņu mēris atgriezās 19. gadsimta beigās Ķīnā un Indijā. Lai arī tas nebija tik nāvējošs, kā 14. gadsimtā, tomēr ar to inficējās 50 līdz 125 tūkstoši cilvēki. 80% gadījumu šī slimība izrādījās letāla.
Mūsdienās buboņu mēris joprojām eksistē un pret to joprojām nav vakcīnas, tāpēc veselības organizācijas cilvēkiem iesaka ievērot higiēnu, izvairīties no blusu kodumiem un neaiztikt mirušu dzīvnieku līķus.