/nginx/o/2018/07/05/8082542t1hf26f.jpg)
Iepriekš neizskaidrojamas poras akmenī izrādās 1,6 miljardus gadu sena mikrobu elpa, vēsta izdevums «Live Science».
Akmenī saglabājusies 1,6 miljardus gadu sena «dzīvības elpa»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Fosilijas, kas tika atrastas Indijas centrālajā daļā, atklāj, ka fosilizētās poras veidojušās no cianobaktērijām jeb zilaļģēm, kas ir viena no senākajām dzīvības formām uz Zemes. Šie antīkie mikrobi, līdzīgi kā mūsdienās sastopamie augi, enerģiju ieguva ar fotosintēzes palīdzību un rezultātā izdalīja skābekli. Šis process, kas aizsākās pirms aptuveni 2,4 miljardiem gadu, ir pamatā visām dzīvības formām uz Zemes.
Zilaļģes arī izdalīja minerālus, kas kārtu kārtām sacietēja, veidojot tā saucamos stromatolītus. Šie veidojumi ir atrodami tikai dažās pasaules vietās – Austrālijas rietumos un Tasmānijā.
Zviedru zinātnieki no Nacionālā dabas vēstures muzeja izpētīja dažus no šiem stromatolītiem un atklāja, ka starp akmens slāņiem atrodas sīkas sfēriskas gaisa kabatas jeb sīki burbulīši.
Šie burbulīši ir no 50 līdz 500 mikroniem sīki (cilvēka mata diametrs, piemēram, ir 50 mikroni). Daži burbulīši ir saspiesti, un tajos vērojamas pavedienam līdzīgas struktūras, kas, pēc zinātnieku domām, ir atliekas no zilaļģēm.
Burbulīši liecina, ka zilaļģu kopas, veidojot stromatolītus, izelpoja skābekli, kas laika gaitā palika tajos iesprostots.