«Rīgas dzirnavnieks»: Latvijā aug bioloģisko produktu patēriņš

«Kā pasaulē, tā Latvijā aug bioloģisko produktu patēriņš. Latvija un Baltija kopumā ir mūsu mājas tirgus, bet, lai gan pieaugums procentuāli šķiet liels, ņemot vērā, cik šeit ir iedzīvotāju, patēriņa apjomu par ļoti lielu nosaukt nevar,» sacīja Skudra.

Viņa piebilda, ka, pateicoties bioloģisko produktu attīstības tendencēm pasaulē, «Rīgas dzirnavniekam» bioloģisko produktu ražošanas apjoms šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir būtiski audzis. Galvenokārt tas noticis, pateicoties eksportam, jo vietējais tirgus un arī korporatīvo klientu segments ir neliels.

Prognozējot graudu tirgus attīstību šajā un nākamajā gadā, Skudra teica, ka Latvijas zemnieku graudu ražošanas jaudas vēl nav pietuvojošās maksimālajām, tāpēc Latvijas zemnieku ražām vēl ir kur augt salīdzinājumā ar Eiropas zemnieku ražām. «Visās Āfrikas, Āzijas, Tuvo Austrumu valstīs kviešu un auzu miltu patēriņš ir milzīgs, jo viņiem ir attiecīgas tradīcijas un arī populācija aug. Tas nozīmē, ka eksporta apjomi pilnīgi noteikti augs. Turklāt ne tikai mums kā ražotājiem, bet arī zemnieki pratīs realizēt savus graudus šajos tirgos. Līdz ar to galvenais virziens viennozīmīgi ir eksports. Arī mēs to esam parādījuši. Mums stratēģiski svarīgi ir bijis attīstīt eksportu, mūsu produkts ir tam piemērots un arī mūsu jaudas ļauj to izdarīt. Tāpat, lai izdotos attīstīt eksportu vēl vairāk, mums ir izpildīti tādi priekšnosacījumi kā iegūti eksporta sertifikāti,» teica Skudra.

Viņa pastāstīja, ka «Rīgas dzirnavnieks» savu produktu garšas pielāgo eksporta tirgiem, jo, gatavojoties ienākšanai kādā tirgū, klienti brauc pie «Rīgas dzirnavnieka» uz ražotni veikt auditu, un tad dažkārt izsaka lūgumus kaut ko pamainīt produkta sastāvā.

Skudra, komentējot pieprasītākos produktus tuvākajās valstīs, arī pastāstīja, ka, piemēram, Lietuvā jau vairākus gadus pieprasīti ir speltas milti, kamēr Latvijā cilvēki tos ikdienā izmanto salīdzinoši maz. Tikmēr kaimiņvalsts Igaunijas iedzīvotāji ir gatavi pamēģināt kaut ko jaunu, modernu, turpretī lietuvieši šajā ziņā ir konservatīvāki. Latvieši gatavībā izmēģināt kaut ko jaunu ierindojas starp igauņiem un lietuviešiem.

Viņa arī piebilda, ka Latvijas iedzīvotāji graudaugu produktu iegādē aizvien lielāku nozīmi piešķir to veselīgumam, taču būtiska joprojām ir cena. «Latvijas patērētāji joprojām ir atkarīgi no maciņa lieluma. Neskatoties uz to, cik daudz tiek stāstīts par nodokļu reformu labumu, dzīvē mēs to līdz galam neredzam. Tajā pašā laikā patērētājs vēlas ēst kvalitatīvu produktu, tāpēc mūsu uzstādījums ir, ka izejvielām ir jābūt ļoti kvalitatīvām, lai tālāk varam ražot augstvērtīgus produktus,» pastāstīja «Rīgas dzirnavnieks» ģenerāldirektore.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «Rīgas dzirnavnieks» pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, strādāja ar 23,878 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 13,9% - līdz 726 947 eiro.

«Rīgas dzirnavnieks» ražo un pārdod graudu pārstrādes produktus - kviešu un rudzu miltus, miltu maisījumus, pārslas, placinātus graudus un putraimus industriālajiem patērētājiem, kā arī fasēto produkciju individuālam patēriņam ar zīmoliem «Herkuless», «Hercogs» un «Īsta saimniece». «Rīgas dzirnavnieks» ir daļa no «Baltic Mill» grupas uzņēmuma, kas ir viena no lielākajām un modernākajām graudu pārstrādes grupām Baltijas valstīs.