RNP plāno ieviest dzīvojamo ēku iedalījumu pa grupām, kas ļaus uzlabot apsaimniekošanu

Rīgas klientu centrs bijušajās, kurā iedzīvotājiem pakalpojumus sniedz Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrs, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks", SIA "Rīgas satiksme", SIA "Rīgas ūdens" un AS "Rīgas siltums"

FOTO: Evija Trifanova / LETA

Tuvāko gadu laikā SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) pārziņā esošās dzīvojamās mājas plānots strukturizēt pa grupām, tādējādi panākot katrai mājai atbilstošāku apsaimniekošanas pieeju, apstiprināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas pārstāvji bija lūguši Gontarevu atskaitīties par RNP darbību.

Deputāti norādīja uz vairākām konfliktsituācijām starp RNP un iedzīvotājiem, par kurām saņēmuši sūdzības, un ilgstoši taujāja Gontarevu par dažādu situāciju iespējamajiem risinājumiem. Ilgstoši diskutējot par dažādajām iedzīvotāju sūdzībām, RNP pārstāvis norādīja uz vairākiem uzņēmuma attīstības plāniem, tostarp - ēku segmentēšanas plānu.

Viņš skaidroja, ka tas ļaus specializēt iepirkumus, samazinot remontdarbu cenas, kā arī remontu izpildes laiku. Tāpat plānots, ka līdz ar ēku specializāciju pieaugs renovēto ēku skaits, mazināsies sūdzību skaits un uzlabosies klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāte.

«Divstāvu mājai ar spicu jumtu vai koka māja - viņām ir pilnīgi dažādas vajadzības. Tur ir vajadzīgi speciālisti, kuri prot komunicēt ar iedzīvotāju tipu - ar tiem, kas dzīvo koka mājās, ar tiem, kas deviņstāvu mājā un tamlīdzīgi, jo tikai konkrētajām problēmām piemeklēti speciālisti spēs izprast konkrēto iedzīvotāju vajadzības,» pauda Gontarevs.

Šobrīd ēku iedalījuma izveides plāns ir koncepcijas līmenī, taču līdz šim nav saskatīti nekādi šķēršļi tā īstenošanai. Plānots, ka šo plānu reāli ieviest varētu 2019.gadā.

Rīgas domes pārstāve Dzintra Āboliņa norāda, ka uzņēmums plāno jau nākamgad kompleksi atjaunot vairākus desmitus ēku, bet turpmākajos gados iecerēts atjaunot līdz pat 100 mājām gadā. Ja izdosies panākt vienošanos ar dzīvokļu īpašnieku apvienībām, līdz 2021.gada beigām iespējams atjaunot 15% no RNP pārvaldīšanā esošajām ēkām.

Gontarevs norādīja, ka pašreizējā ēku atjaunošanas kārtība, piesaistot ES līdzfinansējumu, ir ilga un smagnēja, jo no projekta uzsākšanas līdz tā pabeigšanai var paiet pat trīs gadi.

Šobrīd lēmumus par māju atjaunošanu, izmantojot ES līdzfinansējumu, ir pieņēmuši tikai 35 RNP apsaimniekoto māju iedzīvotāji. Vēl 57 ēku dzīvokļu īpašnieki plāno pasūtīt tehniskās dokumentācijas izstrādi.

Kopumā RNP apsaimnieko 4248 mājas.

Izskatīt RNP darbību komitejā ierosināja Rīgas domes deputāts Lauris Ērenpreiss (V). Savā vēstulē komitejas vadītājam viņš norādījis, ka regulāri saņem satrauktus zvanus no rīdziniekiem, kas sūdzas par RNP darbu. «Arvien pieaug to RNP klientu skaits, kas ir neapmierināti ar tiem sniegto pārvaldīšanas pakalpojumu kvalitāti un nav gatavi ilgāk par to klusēt,» norādījis deputāts.

Tāpat viņš pauž, ka daudzu Rīgas namu iemītnieki ir neizpratnē par apsaimniekošanas maksas apjomu, neskaidrām pozīcijām uzņēmuma atsūtītajos rēķinos, kā arī norāda uz ar dzīvojamo namu apsaimniekošanu saistīto iedzīvotāju problēmu risinājuma vilcināšanu un nepienācīgu komunikāciju ar dzīvokļu īpašniekiem un iedzīvotājiem.

Uz augšu