FM: Latvija izmantos visu pieejamo struktūrfondu finansējumu

FOTO: Kaspars Nordens/LETA

Latvija šajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam izmantos visu pieejamo struktūrfondu finansējumu, otrdien Ministru kabinetu informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Valdība uzklausīja FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju ieviešanas statusu. Kopumā līdz šā gada 25.maijam sākti projekti par vairāk nekā 2,75 miljardiem eiro jeb 62,2% no kopējās ES fondu «aploksnes», kas ir 4,4 miljardi eiro.

Finansiāli apjomīgākie līgumi maijā noslēgti informāciju un komunikāciju tehnoloģiju, plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu, ūdenssaimniecības, uzņēmējdarbības veicināšanas un izglītības infrastruktūras uzlabošanas jomās.

Tāpat FM norādīja, ka Eiropas Komisija (EK) ir atzinusi par atbilstošiem Latvijas iesniegtos ikgadējos vadības un kontroles dokumentus par investīciju maksājumiem līdz 2017.gada 30.jūnijam. Tādējādi Latvija tuvākā laikā saņems maksājumu no EK 89,4 miljonu eiro apmērā.

Līdz šim Latvija ir iesniegusi EK atskaites par atbilstoši veiktiem un pārbaudītiem ES fondu izdevumiem vairāk nekā pusmiljarda eiro apmērā, kas ir 12% no plānošanas periodā Latvijai piešķirtā 4,4 miljardu eiro Kohēzijas politikas finansējuma. FM papildus informēja, ka investīciju ieviešanas temps ir pietiekams, lai šajā plānošanas periodā izmantotu visu Latvijā pieejamo ES fondu finansējumu.

Šogad aprīlī un maijā bijusi īpaši aktīva projektu iesniegšana tādās jomās kā jaunu produktu ieviešana, izglītība un energoefektivitāte. Vienlaicīgi šajā laika posmā palielinājies projektu iepirkumu līgumu apmērs, kas dod pamatu praktiskai investīciju veikšanai. Apjomīgākie iepirkumu līgumi noslēgti transporta, mazo un vidējo komersantu konkurētspējas un vides un teritoriālās attīstības jomās.

Kopumā līdz maijā beigām pabeigti 62 projekti, tostarp būtiski pieaudzis pabeigto projektu skaits maijā, sasniedzot 14 projektus. Apjomīgākie no pabeigtajiem projektiem ir ceļu infrastruktūras uzlabošanas jomā.

FM īpaši atzīmēja Dziesmu svētku norisei svarīgo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēto projektu - 28.maijā atklātās Daugavas stadiona atjaunotās un paplašinātās tribīnes ar 10 400 skatītāju sēdvietām. Šis ir pirmais pabeigtais solis no projekta «Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē» darbiem. Līdz 2022.gadam šī projekta ietvaros Daugavas stadionā tiks atjaunots dabīgā zālāja futbola laukums, kā arī vieglatlētikas skrejceliņi un sektori atbilstoši starptautisku augstākā līmeņa futbola un vieglatlētikas sacensību rīkošanas prasībām. Stadionam taps arī jauna ledus halle, vieglatlētikas manēža un multifunkcionālā halle, tiks labiekārtota teritorija. Projekta kopējās izmaksas ir 61,7 miljoni eiro, no tām ERAF līdzfinansējums ir 37,6 miljoni eiro.

FM uzsvēra, ka Daugavas stadiona attīstīšana ir viens ko kopumā pieciem ERAF līdzfinansētiem Rīgas revitalizācijas projektiem, kuru īstenošanu kā ES fondu atbildīgā iestāde stratēģiski plāno un pārrauga Kultūras ministrija. Pirmais no šiem projektiem ir Teikas un Čiekurkalna apkaimē restaurētā «VEF kultūras pils». Vēl divus projektus - prototipēšanas darbnīcu «Riga Makerspace» un izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centru «TabFab» - paredzēts veidot Centra perifērijas Brasas apkaimē. Savukārt Šķirotavas apkaimē taps skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu komplekss.

Vienlaicīgi FM dati liecina, ka projektu īstenotāju ieviešanas plāni ir pārāk optimistiski un lielā daļā projektu ir novirze plānoto maksājumu pieprasīšanā. Kavējumi maksājumu pieprasījumu plānu izpildē pamatā ir vides un teritoriālās attīstības, transporta, pētniecības, inovācijas un izglītības jomu prioritārajos virzienos.

Tāpat kopējo ES fondu investīciju plānu izpildes kavējumu ļoti lielā mērā iespaido projekti, kuri nav savlaicīgi iesniegti Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) vai netiek sagatavoti pienācīgā kvalitātē, tādējādi paildzinot projektu atlases un vērtēšanas procesu.

Uz augšu