Maija vidū atkārtoti izsolīs «Rīgas vagonbūves rūpnīcas» kustamo mantu

RVR maksātnespējas procesa administratore Maija Stumbre izsludinājusi RVR piederošās kustamās mantas (pamatlīdzekļu un krājumu) otrās izsoles ar lejupejošu soli.

Stumbre iepriekš skaidroja, ka 26.martā izsolē bija paredzēts pārdot visu RVR kustamo mantu kopumā, bet šī izsole nenotika, jo uz to nepieteicās neviens pretendents. «Tagad RVR kustamā manta ir sadalīta piecās grupās un tiks izsolīta pa daļām,» viņa sacīja. Arī atkārtotās 13.aprīļa izsolēs nepieteicās neviens pretendents.

Iepriekš visas kustamās mantas kā kopības novērtējums un izsoles sākumcena bija 1 368 500 eiro. Arī 13.aprīļa izsolēs visu piecu kustamās mantas grupu kopējā sākumcena ir 1 368 500 eiro.

Arī 15.maijā paredzētajās izsolēs sākumcena būs 1 368 500 eiro, bet izsoles notiks ar lejupejošu soli.

Izsoles cenas ir apliekamas ar pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā.

Izsoles notiks 15.maijā no plkst.10 Stumbres prakses vietā Blaumaņa ielā 36-4, Rīgā.

Tāpat Stumbre ir izsludinājusi RVR piederošu divu uzņēmumu kapitāldaļu izsoles, kuras arī notiks 15.maijā.

Izsolēs piedāvās iegādāties RVR piederošās SIA «RVR inženieru centrs» 49 800 kapitāldaļas jeb 100%. Izsoles sākumcena ir 49 800 eiro. Tāpat tiks izsolītas RVR piederošās SIA «Rīgas elektrotransports» 142 287 kapitāldaļas jeb 100% ar sākumcenu 142 287 eiro.

Kapitāldaļu izsoles notiks 15.maijā no plkst.9 Stumbres prakses vietā Blaumaņa ielā 36-4, Rīgā. Izsoles cenas nav apliekamas ar pievienotās vērtības nodokli.

Jau ziņots, ka ar 2017.gada 14.novembra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas pieņemto lēmumu ir sākts RVR maksātnespējas process.

RVR maksātnespējas process tika sākts jau 2017.gada aprīlī, taču RVR to apstrīdēja un augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma pārtraukt maksātnespējas procesu, jo RVR bija sedzis parādsaistības pret tās bijušo valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu.

Kamarūts šo tiesas lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, kas spriedumā norādīja, ka pirmās instance tiesa nepilnīgi bija interpretējusi Maksātnespējas likumu, jo, lai gan Kamarūts bija saņēmis neizmaksāto darba algu, par viņu nebija veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Tiesa arī uzsvēra - fakts, ka sākotnējās parādsaistības pret Kamarūtu sedza trešā persona - SIA «Felzer», kura ietilpst vienā koncernā ar RVR, liecina par to, ka uzņēmums ir praktiski maksātnespējīgs, jo pats nespēj segt savas parādsaistības. Tāpat tiesa atsaucās uz pirmās instances 16.augusta tiesas sēdi, kurā RVR pārstāvis tiesai norādīja, ka uzņēmumam ir vairāk nekā miljons eiro nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī to, ka RVR saņēmis vairākas kreditoru pretenzijas un brīdinājumus. Apgabaltiesas ieskatā, šie fakti liecināja, ka uzņēmumam ir ilgstošas maksātspējas grūtības un acīmredzami trūkst apgrozāmo līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai.

Tāpat ziņots, ka 2016.gada nogalē RVR vērsās Vidzemes priekšpilsētas tiesā, prasot tiesisko aizsardzību. Taču tiesa 2017.gada 6.martā nolēma izbeigt RVR tiesiskās aizsardzības procesu, jo tiesā netika iesniegts Maksātnespējas likumam atbilstoši izstrādāts un ar kreditoru vairākumu saskaņots tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.

RVR 2016.gadā strādāja ar 2,96 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt kompānijas apgrozījums samazinājās līdz 2,68 miljoniem eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.