Nav jau tā, ka mēs būtu kādi metālisti. Klausāmies gan Melanholisko valsi, gan Latvijas Radio kora dziesmas, tomēr neliegsimies – lielāka interese mums ir par Prāta vētras jauno hitu Par to zēnu, kas sit skārda bungas. Jo – kas pie sirds, to arī dzirdam.
Tāpēc arī mūsu pārliecība ir – nav Latvijas apstākļiem piemērotāka jumta materiāla par metālu. Protams, Brīvdabas muzejā niedru jumti izskatās labi un mežsarga mājiņā meža vidūnoteikti jāliek lubiņas, tā teikt, kas no meža nācis, lai mežā arī paliek. Ļoti labi guļ arī dakstiņi, īpaši – muižās un mācītājmājās, stabili uz mūra sienām un kārtīgām spārēm likti. Bet visos citos gadījumos mēs esam metālisti. Tehniskais progress, tā teikt. Atcerieties cilvēces attīstību: koks, akmens, bronza, dzelzs!
Protams, metāla jumtu vēsture ir sena kā pasaule. Romieši vara jumtu bija uzlikuši Panteonam, un jumts saglabājās līdz pat Romas impērijas bojāejai. Kronborgai, renesanses laika pilij, kura bija prototips Elsinoras pilij Šekspīra Hamletā, vara jumtu uzlika 1520. gadā, un tā nomaiņu veica tikai 500 gadu vēlāk – 2009. gadā, pils rekonstrukcijas laikā.
Cinkotā skārda jumtu uzplaukums sākās 19. gadsimtā ar Vācijā celto Sv. Katerīnas baznīcu 1890. gadā. Cinkojuma slānis aizsargāja tērauda loksni no atmosfēras ietekmes un rūsas. Līdz mūsdienu metāla jumtiem vēl krietns solis bija ejams.
Jūs teiksiet – ir daudz dažādu mūsdienīgāku jumta materiālu. Jā, protams. Vēl ne tik sen, nekustamā īpašuma attīstības zelta drudža laikos, lielākajā daļā jauno projektu salika bitumena šindeli. Tas bija ejošākais jumta materiāls divtūkstošo gadu sākumā. Skaisti, klusi un vāciski. Pasaku namiņi kā Ansītī un Grietiņā. Bet paskatieties uz šiem jumtiem tagad: sūna – tas ir mazākais. 10–15 gadu mūsu klimatiskajos apstākļos ar tām temperatūras svārstībām – ledus, sniegs, cepinošs karstums – šindeļa trauslajiem pleciem bija par daudz. Tur jau jebkurš sētas bluķis sāktu plaisāt, par šindeli nemaz nerunājot. Varbūt ne visur uz jumtiem ir salikts Mercedes, bet pārsvarā tāda tautas klase par labu cenu kā korejietis Hyundai. Tomēr šie jumti tagad ir jāmaina, jo tie netur mūsu slodzes.
Bet pirmie deviņdesmitajos gados liktie metāla jumti stāv kā stāvējuši. Vai visi? Noteikti ne – ir dzirdēts par izbalējušu jumta segumu un arī par gadījumiem, kad lobās nost polimēra pārklājums. Bet, kā zināms, ir metāls un ir metāls. Un ne vienmēr Ķīnā vai Krievijā velmētā metāla plāksne būs identiska Meksikā vai Kanādā ražotajai.
Visi pašlaik Balex Metal tirgū piedāvātie jumta segumi tiek ražoti no Arcelor tērauda un ir pārklāti ar 275 g/m2 cinka kārtu. Šai Luksemburgā bāzētajai, vienai no pasaulē lielākajām metāla ražotājkompānijām ar kvalitātes kontroli viss ir kārtībā. Ne velti tās ražotais tērauds ir izmantots Reihstāga atjaunošanā Berlīnē, Vemblija stadionā Londonā un arī pasaulē augstākajā 828 metru celtnē Burj Khalīfah Dubaijā.
Arcelor rūpnīcā tērauds tiek pārklāts ar poliesteru. Pieejami trīs pārklājuma biezumi: poliesters – 25 µm, La Perla – 35 µm un biezākais Cesar (HDX) – 55 µm. Šeit strādā princips – jo biezāk, jo labāk, jo ilgāk. Attiecīgi estētiskā garantija ar šiem pārklājumiem jumtiem tiek dota 10-25 gadi. Balex Metal ir atteicies no jumtu ar PVC pārklājumu piedāvāšanas tirgū vienkārši tāpēc, ka tie neiztur Latvijas skarbo klimatu. Galvenais estētiskais ieguvums no pārklājuma, protams, ir iespēja izvēlēties krāsu – tādu, kas sader ar mājas sienām, mašīnas krāsu vai suņa būdas toni. Te gan jāatceras pamatprincips: metāla jumts – tas ir uz mūžu. Ko uzliksi, ar to būs jādzīvo. Mašīnu nomainīsi ne vienu vien, bet jumts paliks. Tāpēc – vispirms jumts, tad mašīna, ja runājam par krāsas izvēli. Tehniski polimēra pārklājums aizsargā metālu no saules ultravioletajiem stariem, atmosfēras ķīmiskās iedarbības un, protams, korozijas.
Un vēl. Domājot par jumtu, tagad ir īstais brīdis. Pasūtot Balex Metal jumtu līdz maija beigām, tas atbrauks pats. Nav nozīmes metriem un daudzumam – Balex šajā pavasarī pievedīs klāt pat vienu kvadrātmetru. Turklāt kārtīgam saimniekam pie kārtīga jumta noderēs instrumenti.