Zaļie augi, kas nikni, sakopojuši visus spēkus, spraucas laukā no zemes, ir vitalitātes koncentrāts. «Tur nav daudz ko domāt – metam tikai mutē,» saka pirtnieks un naturopātiskā uztura treneris Ziedonis Kārkliņš. Turklāt jaunie augi – gan svaigā veidā, gan pagatavoti, ir ļoti garšīgi. Mūsu organisms būs sajūsmā!
Pirms plaukšanas teju visu koku un krūmu pumpuri ir burtiski enerģijas bumba, ārkārtīgi vitaminzēti. Mūsu platuma grādos ir maz indīgu koku – vien īve un kazaku kadiķis, skaidro Kārkliņš. To nu tad nevajadzētu ēst. Garšīgi, sulīgi, aromātiski, mīksti un, protams, veselīgi ir egļu jaunie dzinumi. Ej pa mežu un uzēd! Tos var atrast gandrīz visu vasaru. «Ja par daudz, ieliec saldētavā un mielojies visu ziemu,» saka ārstniecības augu pārzinātājs. Viņš neiesaka augus vākt pilsētas tuvumā, kur tie ir piesūkušies ar «nevajadzīgu ķīmiju».
Viens no pirmajiem brīnumaugiem mūsu dārzos izspraucas apinis. «Kad galviņa ir no zemes drusku ārā, pakašā un lieto uzturā kā sparģeļus.
Ļoti garšīgi, ja apiņa dzinumus pievieno un pasutina kopā ar sēņu mērci,» atklāj Kārkliņš.
Pavasara našķu topā seko gaiļbiksīte – skaista puķīte ar dzelteniem ziediem. Anglijā un Nīderlandē tas tiek kultivēts kā salātaugs, jo satur daudz C vitamīna. Lapiņas jāsagriež un jāpievieno gurķu salātiem.
Lapiņas var likt zupās, bet tādā gadījumā tās mazliet zaudēs savas labās īpašības, stāsta augu zinātājs. «Var paņemt visu augu kopā ar saknēm un uzliet šņabi. Kad rudenī moka klepus un iesnas, var ieraut graķīti un būs kā ar roku noņemts. Bērniem gaiļbiksīti gatavo cukura sīrupā.»
O, gārsa! Tā tik ir varena zāle! Veselīgo, dziedniecisko augu dēvē arī par podagras zāli. Turklāt gārsai ir pretonkoloģiska iedarbība. Kārkliņš atklāj, ka no sasmalcinātas gārsas var pagatavot apbrīnojami gardas kotletes.
Pacienātie draugi būs pārsteigti par zaļo pankūciņu labo garšu.
Līdzīgus trikus var taisīt ar nātrēm un balandu. Veselīgās zāles var nesmalcināt, bet tāpat viegli apcept brūnā sviestiņā. Latvieši padomju varas gulagos izdzīvoja, pateicoties tam, ka ēda balandu, gārsu, nātres. Tiem, kas plūca un saujām ēda pirmos zaļos augus, bija veselīgāka āda un zobi nekā nometņu sargiem, kas ēda makaronus, speķi un dzēra degvīnu.
«Mūsu senči gārsas lapiņas kā kāpostus skābēja. Tas ir kolosāls vitamīnu avots!
To var likt pīrādziņos, izžāvēt, samalt un ziemā pievienot zupai.
Dabā nav nekā nevajadzīga vai nederīga. Liekot lietā radošu izdomu, senču un mūsdienu zināšanas, mēs paši saviem spēkiem varam dzīvot veselīgi – cepuri kuldami!
