Gaiļbiksītes var sasmalcināt un pievienot rīta omletei.
Lapiņas var likt zupās, bet tādā gadījumā tās mazliet zaudēs savas labās īpašības, stāsta augu zinātājs. «Var paņemt visu augu kopā ar saknēm un uzliet šņabi. Kad rudenī moka klepus un iesnas, var ieraut graķīti un būs kā ar roku noņemts. Bērniem gaiļbiksīti gatavo cukura sīrupā.»
O, gārsa! Tā tik ir varena zāle! Veselīgo, dziedniecisko augu dēvē arī par podagras zāli. Turklāt gārsai ir pretonkoloģiska iedarbība. Kārkliņš atklāj, ka no sasmalcinātas gārsas var pagatavot apbrīnojami gardas kotletes.
Jāuzvāra miežu putraimu putra, kurai pievieno olu, garšvielas un sasmalcināto gārsu. Jācep īstos taukos.
Pacienātie draugi būs pārsteigti par zaļo pankūciņu labo garšu.
Līdzīgus trikus var taisīt ar nātrēm un balandu. Veselīgās zāles var nesmalcināt, bet tāpat viegli apcept brūnā sviestiņā. Latvieši padomju varas gulagos izdzīvoja, pateicoties tam, ka ēda balandu, gārsu, nātres. Tiem, kas plūca un saujām ēda pirmos zaļos augus, bija veselīgāka āda un zobi nekā nometņu sargiem, kas ēda makaronus, speķi un dzēra degvīnu.
«Mūsu senči gārsas lapiņas kā kāpostus skābēja. Tas ir kolosāls vitamīnu avots!
Savukārt gārsas zāli ar visiem kātiņiem var sasiet buntītēs un iemarinēt kā gurķus. Tie saucas «slinkie gurķīši».» Ko tikai ar gārsu nevar darīt!
To var likt pīrādziņos, izžāvēt, samalt un ziemā pievienot zupai.
Dabā nav nekā nevajadzīga vai nederīga. Liekot lietā radošu izdomu, senču un mūsdienu zināšanas, mēs paši saviem spēkiem varam dzīvot veselīgi – cepuri kuldami!