Koalīcija no NDK gaida priekšlikumus par Krievijas propagandas kanālu ierobežošanu

Dalīties draugiem E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Ministru prezidents Māris Kučinskis

FOTO: Evija Trifanova / LETA

Koalīcija vispirms sagaidīs priekšlikumus no Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) par iespēju ierobežot Krievijas propagandas televīzijas kanālus, šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka pēc NDK ierosinājumu saņemšanas būs diskusija, vai tie ir pietiekoši un vai partijām ir vēl kādas papildu idejas, kā rīkoties.

Kā ziņots, VL-TB/LNNK šodien aicināja koalīcijas partnerus «Vienotību» un Zaļo un zemnieku savienību vienoties par kopīgu plānu Krievijas propagandas televīzijas kanālu ierobežošanā Latvijas teritorijā, informēja VL-TB/LNNK pārstāve Dace Kalniņa.

Dzintars norāda, ka daudzu kabeļtelevīzijas operatoru piedāvājumos Krievijas propagandas kanāli plašā skaitā ir iekļauti jau lētākajās jeb tā dēvētajās pamatpakās. «Tāpat absurda ir, piemēram, situācija, ka valstij piederošais uzņēmums «Lattelecom» ar plašo Kremļa kanālu piedāvājumu faktiski darbojas pretēji Latvijas drošības interesēm,» pauž Dzintars.

Jau vēstīts, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir informējusi NDK par Latvijā translēto atsevišķu krievu valodā raidošu televīziju veiktajiem pārkāpumiem, pastāstīja NDK priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V).

NEPLP ar attiecīgajiem jautājumiem vērsusies pie to abu valstu atbildīgajām iestādēm jeb regulatoriem, kurās attiecīgās televīzijas, kas veic dezinformāciju un īsteno Kremļa propagandu, ir oficiāli reģistrētas - Zviedrijā un Lielbritānijā, skaidroja politiķe. Lībiņa-Egnere atgādināja, ka NEPLP ir tiesības lemt par attiecīgo televīziju retranslēšanas pārtraukšanu uz laiku. NDK sēdē apspriests arī jautājums par to, vai kabeļoperatoru televīziju kanālu piedāvājumu varētu padarīt lietotājiem draudzīgāku.

Komisija plāno atgriezties pie šo jautājuma skatīšanas 2.maijā, kad varētu būt jau sagaidīta reakcija no Zviedrijas un Lielbritānijas atbildīgajiem dienestiem. Tad varētu arī sīkāk tikt spriests par kādiem iespējamiem turpmākajiem soļiem informatīvās telpas aizsargāšanai, norādīja komisijas vadītāja.

Uz augšu